LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAtos. Piemēram, LPSR Valsts Televīzijas un radioraidījumu komitejas kolēģijas lēmumā 1987.gadā rokmūziķi saukti par “zema mākslinieciskā līmeņa ansambļiem, kuru priekšnesumiem irmaz kopēja ar mūziku”, bet populārie mūzikas raidījumi “Videoritmi” un “Varavīksne” kritizētipar “lētas gaumes priekšnesumu ietveršanu”. Turklāt šajā dokumentā atrodamas arī norādes uzšo raidījumu satura cenzēšanas nepieciešamību – to veidotājiem stingri norādīts uz nepieciešamību“kritiskāk veikt materiālu atlasi” un ietekmēt sabiedrisko domu rokmūzikas popularitātesmazināšanai. 7 Tāpēc var secināt, ka, lai gan varas nostāja rokmūzikas un citu alternatīvo kultūrujautājumā kategoriskuma ziņā nav salīdzināma ar, piemēram, 60. gadu politiku, taču joprojāmvaras diskursā rokmūzika tiek izteikti pozicionēta kā sociāli bīstama parādība.Populāru dziesmu diskursi kultūras kontekstāDziesmu izlases veidošana šī pētījuma vajadzībām ir pietiekami sarežģīts process, jo perestroikaslaikā dažādojas ne vien pati populārā mūzika, bet arī tās popularitātes atainotāji. Jarunājot par, piemēram, 70. gadu padomju Latviju, diezgan droši var apgalvot, ka vismaz latviskirunājošo iedzīvotāju daļas aktuālo muzikālo gaumi pietiekami pilnvērtīgi atainoja “Mikrofonaaptauja”, tad 80. gados tās reprezentativitāte vairs nav tik viennozīmīga un parādās vairākikonkurējoši popularitātes atspoguļošanas lauki. 8Tā kā pētījuma izlasē bija jāaptver iespējami pilnīga aina par populārāko 1987. – 1989.gada mūziku, tad tā tika veidota, kombinējot šo gadu “Mikrofona aptaujas” populārākāsdziesmas (katrā gadā trīs visvairāk balsu ieguvušās) ar tām, kas šajā periodā skanējušas TVraidījumā “Varavīksne” un publicētas laikrakstā “Padomju Jaunatne” 9 , atlasot no šī repertuāratos izpildītājus, kuriem šajā laikā ir lielākā publicitāte laikrakstā “Padomju Jaunatne” unžurnālā “Liesma”. Pēc šāda atlases principa izlasē iekļuvušas kopskaitā 32 tādu izpildītāju kā“Brāļi Ziemeļi”, Dainis Porgants, “Dzeltenie pastnieki”, “Jauns Mēness”, “Jumprava”, “Līvi”,“Opus” un “Opus Pro”, “Pērkons” un “Pērkons un Ieva Akurātere”, “Remix”, “Turaidas Roze”un “Zodiaks” dziesmas.Apkopojot šo dziesmu tekstos un mūzikā pastāvošās nozīmes un diskursus, var izveidotklasifikāciju ar četrām galvenajām tēmām.Cīņa, atbrīvošanās un revanšsŠis diskurss viegli pieņemams par vadošo ne tikai tāpēc, ka dominē apmēram trešdaļā pētāmodziesmu, bet arī tāpēc, ka sakrīt ar mūsdienu priekšstatiem par atmodas laiku kā par idejucīņas lauku, kurā iesaistījās liela sabiedrības daļa, bet radošo profesiju pārstāvji (tai skaitā –mūziķi ar saviem produktiem) spēlēja nozīmīgākās lomas.Cīņas, atbrīvošanās un revanša (atriebības) diskurss atpazīstams pēc patētiskas, eksaltētasmūzikas valodas, paātrināta tempa, izteiksmīga ritma, kas semiotiski sakrīt ar tādiem izteikumiem,kas norāda uz tautas apspiestības stāvokli un nepieciešamību no tā atbrīvoties.Piemēram: Nomākta, sista un kauta/ Latviešu tauta/ Mirst un atkal dzimst; Dzīvību, dzīvībuTēvzemei/ Nelūdzam – pieprasām; Nāc ārā [taisnība,] uz bagātu ražu/ Ņem šķēpu vienīgilīdz!/ Cērt katrai nezālei galvu,/ Kas mūsu laukos dīgst! (Liepiņš & Opus Pro, 2007; Marhilēvičs& Fomins, 2005; Lūsēns & Treimanis-Zvārgulis, 2006). Tajā atbrīvošanās un atriebībaskoncepti lielākoties netiek nošķirti un saplūst vienā procesā, kas iezīmē gan cietējus (latviešutautu), gan apspiedējus (brīvības laupītājus), gan nākotnes perspektīvu (atbrīvošanos) un tāssasniegšanai veicamās darbības (manifestāciju, atmaskošanu, attīrīšanos). Turklāt laika perspektīvašajās dziesmās visvairāk parādās tagadnes formā, aicinot uzsākt atbrīvošanās cīņas182