LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAprofesionālo orientāciju, palielina piederības izjūtu profesijai un nostiprina profesionālās vērtības.Tomēr ir arī viedoklis, ka profesionālā organizācija ir nevis liberālas, bet komunitāras žurnālistikaspazīme. Latvijā mediju iekšējā (kodekss, iekšējā kritika) un ārējā atbildīguma (kritikamedijos, preses padomes) mehānismi, kā parādīja intervijas, tiek vērtēti diezgan pretrunīgi unvēlēšanu iznākums liek secināt, ka kolektīvie pašregulācijas mehānismi tik drīz netiks iedarbināti.Intervijas parādīja, ka Latvijas žurnālisti labi apvieno uz tirgu orientētu pieeju (“nedrīkst”kritizēt Krieviju, tūlīt “zūd tirāža”) ar misijas apziņu par kalpošanu sabiedrībai (vai kādai tāsdaļai) un preses izmantošanu par politiskās cīņas ieroci. Tirgus orientācija mēdz sakrist ar politiskajāmsimpātijām (VS, LA). Ja izdevums sāk zaudēt tirāžu, tad tā žurnālisti intervijās paužbažas par laikraksta tālāko likteni. Piemēram, “Telegraf” žurnālisti izsakās, ka negribētu zaudētorientāciju uz lojālo kvalificēto krievvalodīgo lasītāju, bet tādas auditorijas izmērs nav liels.Biznesa un politisko interešu sakritība reljefi apstiprinās arī pētījumā par Latvijas krievužurnālistiem, kuri gatavo materiālus par Latviju Krievijas medijiem (Petrenko & Denis, 2008,35–43). Intervijās žurnālisti atklāti atzīst, ka piedāvāto sižetu tēmu izvēle un rāmējums tiekizvēlēts, gan orientējoties uz tirgu – to, ko politisku interešu vadīts pieprasa un tātad nopirkspasūtītājs (Krievijas mediji), gan apstiprinot šīs izvēles atbilstību paša žurnālista individuālajiemuzskatiem (valodas reformas, pilsonības jautājumu vērtējums).Īpašnieka tipa ietekme uz laikraksta neatkarību arī tiek vērtēta ļoti atšķirīgi. Ārzemju investors,kurš ierodas Latvijā pāris reizes gadā un interesējas par peļņas rādītājiem, nevis par politiskoietekmi, kā redakcionālo neatkarību nodrošinošs faktors tiek minēts laikrakstā “Diena”.Šī izdevuma vadība un žurnālisti uzsvēruši, ka neatkarību nodrošina peļņa, apšaubot laikrakstu“Čas” un VS finansiālo patstāvību un izsakot aizdomas par finansējumu no Krievijas. Kāds NRAžurnālists uzskata, ka “Diena” tā īpašnieku dēļ saistīta ar Zviedrijas sociāldemokrātiskām idejāmun nevar būt neatkarīga. 7 Laikrakstu “Čas” un VS žurnālisti uzsver, ka neatkarību nodrošinavietējie īpašnieki, kuri nodarbojas ar mediju biznesu, kuri paši strādājuši žurnālistikā. Saistību arizdevēju žurnālisti apliecina netieši – var nepublicēt nepieņemamus komentārus, notiek konsultēšanāspar saturu, izdevējs ir ar mērenākiem uzskatiem nekā žurnālisti (VS). LA pārstāvji jūtasneatkarīgāki par NRA žurnālistiem. Žurnālistiem vieglāk intervijās atzīt atkarību no lielajiemreklāmdevējiem, uzsvērts, ka katram laikrakstam ir savi reklāmdevēji, kuri nereklamēsies citosizdevumos, un žurnālistiem jābūt piesardzīgiem to kritizēšanā.Daži secinājumiŽurnālistus Latvijā ietekmē gan pasaules tendences, gan pašas Latvijas sabiedriski politiskieapstākļi un pagātnes mantojums.Kā redzams, novērtējot žurnālistu profesionalizācijas dažādās dimensijas (autonomija, profesionālāsnormas, lomu izpratne), kā arī žurnālistu atbildes, kas pauž gan vājāku, gan samērāizteiktu politisko un ekonomisko instrumentalizāciju, jāsecina, ka Latvijas preses žurnālistireprezentē gan augstāku profesionalizācijas pakāpi un tātad zemāku politisko paralēlismu, ganarī vāji attīstītu profesionalizāciju (un augstu politisko paralēlismu).Žurnālistu interviju diskursos parādās profesionālās vides daudzveidība, dažādība un neparedzamība.Politiskā paralēlisma augstu līmeni apliecina arī tas, ka mediju sistēmai Latvijā vairāk raksturīgsārējais, nevis iekšējais plurālisms. Mazāk laikrakstu diskursos, bet vairāk intervijās parādījās,ka vienas redakcijas ietvaros var manifestēties arī iekšējais plurālisms.Savukārt orientācija uz izklaidi, neitrālā reprezentētāja lomu vairāk liecina par zemu politiskāparalēlisma līmeni.51