LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAGan vienas valodas žurnālistu, gan latviešu un krievu valodas pārstāvju atbildēs iezīmējasatšķirīga attieksme pret profesionālām kultūrām un parādās dažādu mediju modeļu pazīmes.Rezultāti, iespējams, būtu nedaudz atšķirīgi, ja respondenti būtu visu mediju, ne tikai dienaspreses pārstāvji. Aptaujāto žurnālistu diskursos parādās visu trīs mediju sistēmas modeļu pazīmes– gan liberālā, individuālistiskā, gan Vidusjūras, polarizētā plurālistiskā – ar krasi izteiktupolitisko paralēlismu, gan Ziemeļcentrāleiropas demokrātiski korporatīvā. Liberālā modeļaeksistenci vairāk iezīmē pašdeklarācijas, iekšējā plurālisma pazīmes, relatīvi spēcīga profesionalizācija(bez organizācijas), komerciālais spiediens, kas ierobežo žurnālistu autonomiju.Polarizētā plurālistiskā modeļa esamības pazīmes apliecina augstais politiskā paralēlisma līmenisun fokusēšanās uz politisko dzīvi, komentēšanas un sabiedrības aizstāvja lomu formulēšana,zemā profesionalizācijas pakāpe dažos izdevumos, ārējais plurālisms, žurnālistikas un politiskoaktivitāšu nenodalīšana, pašu žurnālistu pieminētā Itālija kā paraugs. Demokrātiskā korporatīvāmodeļa pazīmes parādās kā uz komentāriem orientēta žurnālistika ar uzsvaru uz profesionālismuun vēlmi pēc formālas organizācijas, kā attīstīta laikrakstu industrija ar konkurējošiem izdevumiemabās valodās.Kādam mediju modelim Latvijas žurnālistika visticamāk tuvināsies nākotnē, prognozēt grūti.K. Jakuboviča cerība un minējums par Austrumeiropas valstīm ir demokrātiski korporatīvaismodelis. Man pagaidām vēl atbildes nav.Izmantotā literatūraBrikše, I., Dūze, D. & Šulmane, I. (1989). Vietējais laikraksts rajona dzīvē: Izdales materiāls par socioloģiskāpētījuma rezultātiem. Rīga: LVU.Davis, H., Hammond, P. & Nizamova, L. (1998). Changing Identities and Practices in Post-soviet Journalism:The case of Tatarstan. European Journal of Communication, 13, 1, 77–97.Dimants, A. (2004). Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: mediju pētījuma atklājumi. Valmiera: Vidzemesaugstskola.Donsbach W. & Patterson, T. E. (2004). Political News Journalists: Partisanship, Professionalism, and PoliticalRoles in Five Countries. In F. Esser & B. Pfetsch (Eds.), Comparing Political Communication. Theories, Cases,and Challenges. Cambridge: Cambridge University Press.Hallin, D. C. & Mancini, P. (2004). Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge;New York: Cambridge University Press.Jakubowicz, K. (2007). The Eastern European/Post-Communist Media Model Countries. Introduction. In G. Terzis(Ed.), European Media Governance. Bristol: Intellect Books.Josephi, B. (2005). Journalism in the Global Age: Between Normative and Empirical. Gazette, 67, 6, 575–590.Kruckeberg, D. & Tsetsura, K. (2004). International Journalism Ethics. In A. de Beer & J. Merrill (Eds.), GlobalJournalism: Topical Issues and Media Systems (4th ed.). Boston, New York: Pearson Education.Ločmele, N. ( 2006). Žurnālistikas kvalitāte: redaktoru viedokļi un laikrakstu saturs. Grām.: I. Brikše (zin. red.),Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne.Parsons, P. (2004). Barriers to Media Development. In: A. de Beer & J. Merrill (Eds.), Global Journalism: TopicalIssues and Media Systems. (n.v.:n.i.v.)Petrenko, D. & Denis, S. (2008). The Editorial Policy of Russia’s Media and Journalists in Latvia. In N. Muižnieks(Ed.), Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia. Riga: Academic Press of theUniversity of Latvia.Russo, T. C. (1998). Organizational and Professional Identification: a Case of Newspaper Journalists. ManagementCommunication Quarterly, 12, 1, 72–111.Smaele, H. de (1999). The Applicability of Western Media Models on the Russian Media System. European Journalof Communication, 14, 174.Šulmane, I. (2007). Kurš uzraudzīs sargsuni: nacionālo dienas laikrakstu žurnālistu attieksme pret profesionālo ētikuSaeimas vēlēšanu kontekstā. Grām.: S. Lasmane (zin. red.), Politiskā komunikācija, ētika un kultūra LatvijasRepublikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.Šulmane, I. (2000). Latvijas žurnālisti gadsimta beigās. Socioloģiskas aptaujas rezultāti. Grām.: S. Kruks (red.),52