LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAOperators I. Seleckis apgalvo, ka filmēšanas grupa neņēma pieredzējušo mākslas filmu režisorupārmetumus nopietni. Kā apliecinājums tam ir U. Brauna vārdi, kas fiksēti Mākslinieciskās(Mākslas) padomes sēdes protokolā:“Jāsaka, ka MP izteikumi nav kā duncis sirdī. Šeit izteiktās rekomendācijas kategoriskāformā diez vai kādreiz noderēs, kā, piemēram, to darīja A. Leimanis. [..] Mums vēl daudzdarba stāv priekšā. [..] Es negribētu, lai mūsu materiāliem būtu nozīmēta komisija, kā terunāja A. Brenčs. Tādas lietas konsultāciju veidā jārisina. Es pats zinu, pie kā pieiet konsultētiesstudijā. Labos ierosinājumus ņemšu vērā, bet caur personīgajiem filtriem”.” 69Jāpiebilst, ka sarunā ar šī raksta autori Uldis Brauns noliedza, ka būtu piedalījies kādā nopadomes sēdēm. 701974. gada 28. novembrī notika vēl viena Mākslinieciskās (Mākslas) padomes sēde, kurasiniciators, pēc protokolā rakstītā, bija viens no filmas “Motociklu vasara” scenāristiem E. Ansons:“Galvenokārt es vēlējos, lai sanāktu MP”. 71 Viņu atbalstīja otrs scenārists A. Jakubāns: “Es arīpar daudz ko neesmu sajūsmā”. 72 Kinostudijas direktors H. Lepeško sēdes beigās pat provocējafilmēšanas grupu un režisoru:“Mēs skatāmies materiālu jau trešo reizi. Ja paseko protokoliem, tad visas trīs reizesMP locekļi uzdeva vienus un tos pašus jautājumus. .. Nevienā etapā šī doma navskaidra – par ko ir šī filma? Ar šo filmu mums būs jātiekas pēc pāris nedēļām, tadbūs iespējams pārliecināties, kas kļūdījies: mēs vai režisors?” 731974. gada 30. decembra sēde saasināja situāciju. Filma ir jārāda Maskavā, bet kinostudijanevēlas to atbalstīt. Vislielākās emocijas izsauc Ineses tēla risinājums. Aktrise Dzidra Ritenbergaasi kritizē režisoru:“Es filmu izprotu kā pieteikumu – varbūt līdz galam neizdarītu – kā mēģinājumusavienot dokumentālo ar mākslas kino. Dokumentālais te spēcīgāks: spilgti izteiktaforma, atmosfēra, izteiksmes forma. Bet režisors neprot strādāt ar aktieriem. Un tā irvislielākā kļūda. [..] Es nedomāju, ka U. Braunam vairs nevajadzētu dot aktierfilmas.Tās jādod vēl un vēl, bet režisoram bez aktiera darba izprašanas nekas neiznāks.” 74J. Streičs piebilda: “Meitenīte man patīk, un nav viņas vaina, ka Ineses tēls nav izdevies”. 75U. Brauns iebilda: “Bieži vien mēs iekrītam aktieru dēļ. Netiek meklētas jaunas sejas, esampieraduši pie standartiem. Lai atrastu Inesi, mēs meklējām to teātros, teātra fakultātē u.c., kurtomēr viņu neatradām. Beidzot vajadzēja izsludināt konkursu, kura laikā vienu meitu atradām.Tāds, lūk, ir stāvoklis”. 76Nākamajās sēdēs kritikas īpatsvars pieauga. Režisors Oļģerts Dunkers teica, ka viņš “nesaprot2 polāras līnijas: nevarēšanu un augstu profesionālismu”. 77 A. Leimanis atkal retoriski jautāja:“Meitene – vai tas ir tēls? Viņa nespēlē pat pati sevi, vai ļoti slikti spēlē pati sevi. [..] Filmas tačupraktiski nav: visur tā tikusi pieņemta, bet filmas taču nav. [..] Dunkers pareizi teica, ka meiteneipašai jāpiemaksā par iespēju filmēties”. 78 J. Streičs atļāvās sarkasmu: “[..] tas, ka Braunam devafilmu, ir labi, citādi viņš ļoti ironiski skatījās uz mūsu filmu sektoru un teica, ka esot kauns parmūsu filmām un ar viņa atnākšanu būšot labāk. Tagad ar viņa filmu tiek reabilitēti mākslas filmurežisori”. 79 Filmas scenārists E. Ansons arī nebija režisora pusē: “Kā katrs autors, kad sākām darbu,domāju, ka filma būs vismaz ģeniāla, bet filmā ir daudz trūkumu”. 80 H. Lepeško piebilda: “Tāpatkā E. Ansons un visi pārējie, mēs bijām pārliecināti, ka filma būs ģeniāla. Patiesībā tomēr ir tikai112