LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAIr pieņemts uzskatīt, ka abi filmas scenārija autori līdz šim nekad nav strādājuši pie kinostāstiem.Tā laika presei patika “leģenda” par debijas filmu vairākumam tās veidotāju.“Iepazīstinot skatītājus ar Rīgas kinostudijas jauno mākslas filmu “Motociklu vasara”,nekādi nevar iztikt bez vārdiem “pirmais”, “pirmoreiz”. Patiešām, populārajamprozaiķim Andrim Jakubānam un ne mazāk populārajam dramaturgam ElmāramAnsonam filmas scenārijs ir pirmais veikums kinematogrāfijas jomā, tāpat pazīstamajiemun pieredzējušajiem dokumentālistiem – režisoram Uldim Braunam unoperatoriem Ivaram Seleckim un Kalvim Zalcmanim “Motociklu vasara” kļuvusipar pirmo pārbaudi aktierkino”,tā kinopubliciste Olga Baltause piesaka filmu “Rīgas Kinoekrānos” (Baltause, 1975, 26.maijs– 1.jūn., 1). Taču pirmajā scenārija apspriedē Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijā,kas notika jau 1973. gada 18. janvārī, tās galvenā redaktora vietas izpildītājs Laimonis Purs likaatcerēties: “Abi autori jau kādreiz nākuši ar saviem pieteikumiem pie mums, bet nekas reālsnav iznācis”. 17 Purs piebilda, ka ir prieks, ka Brauns “atradis autorus un gaidāms scenārijs. Tasir rets gadījums, ka režisors atrod autorus un virza to darbu”. 18Brauns atstāstīja Scenāriju redkolēģijai nākamās filmas ideju:“Pašlaik mēs stāvam interesanta, savdabīga gadījuma priekšā, kad scenārijs izraisa interesine tikai ar to, ka kvalificēti uzrakstīts, bet tas ienesīs arī ko jaunu kinematogrāfijasliteratūrā, kā arī kinematogrāfijā. Tēmas izvēle. Mūsu studija ir strādājusi pie filmāmar vēsturisko materiālu, bet esam atdūrušies pret grūtībām, kad jāsaskaras ar mūsdienutematiku. Esam to atainojuši pārspīlētā gaismā, mūsdienu materiāla kariķēšanā. Šinīgadījumā esam liecinieki darbam, kur iet runa par mūsdienu dzīvi, bet savādākā griezumā,ne didaktiski... Mērķis bija izveidot mīlestības filmu. Ar tīru mīlestības filmu mēsneesam sastapušies mūsu republikas kinodramaturģijā. Šis ir brīnišķīgs materiāls veidotfilmu. Rādīt divu jauniešu attiecības, uz kuru bāzes parādīt laikmetu ne tikai pagātnē,bet arī ieskatīties nākotnē. Vienmēr gribam izcelt labo konfrontācijā ar slikto. Šeit tānav. Tas ir pozitīvs moments, vēsturisku piemēru tādu ir daudz”. 19U. Brauna piezīme par konfrontāciju izsauca asas diskusijas. Scenārists Viktors Lorencspalūdza režisoram nosaukt “darbus, kuros nav konfrontācijas” un piebilda:“Dramaturģija nevar pastāvēt bez konfrontācijas... Vienīgi tēlu sadursmes virza uzpriekšu jebkuru darbu, to vajadzētu filmu veidotājiem saprast. [..] Gribētos runāt parRīgas kinostudijas turpmāko seju. Esam nonākuši pie punkta, kur paši virs savāmgalvām uzliekam griestus, un paši nezinām, no kā baidāmies. Vai baidāmies, kakaut cik asāks konflikts neies cauri vai arī baidāmies par savām radošajām spējām?.. Nonākam pie pseidodramaturģijas... Noslīdam uz provinciālā līmeņa. Jakubāns unAnsons nav tie literāti, no kuriem es būtu gaidījis šāda veida darbu. Ir cilvēki, kuritiešām savādāk nespēj, bet šie autori šoreiz pārsteidza. [..] Man negribētos, lai šādsscenārijs nokļūtu līdz ekrānam”. 20Anna Vanaga piekrita Lorenca teiktajam:“Šo materiālu par scenāriju nevaru uzskatīt, labākā gadījumā par pieteikumu, betarī tur ir vajadzīgs kaut vienas epizodes dramaturģisks izklāsts. [..] Šeit neredzu patmīlestību, tikai kailu apgalvojumu”. 21105