LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKARežisors nepiekrita minētajiem argumentiem: “Es biju pret muļķīgu konfrontāciju, samākslotu.Neesmu teicis, ka nevajag konfrontāciju, esat mani pārpratuši”. 22Strīds redkolēģijā turpinājās:“L. Purs: Runāt ir ļoti smagi. Šī ir kārtēja reize, kad režisors “noplicinājis” autorus.[..] Tādā veidā nedrīkst strādāt ar autoriem, b. Braun. Kāpēc nenācāt ar scenāriju pieteikumaformā? Režisors ir iejaucies kolēģijas funkcijās. 23 Scenārijā ir jūtams epizodukaleidoskopiskums, lūst žanros utt. Ir dažas vietas, kur jūt Ansonu un Jakubānu, betpāri visam scenārijam guļ režisora zīmogs virsū, tāpēc es autorus nevainoju.A. Jakubāns: Negribu strīdēties, bet Braunu apvainoja nepatiesi. Darbs ir liela improvizācija.Steiga bija rakstot – izmetām ārā dvēseles kustības, zemteksta vietaspazudušas. [..] Visu laiku ir divu cilvēku tieksme vienam pret otru, nav vēl mīlestības,tā būs pēc armijas.E. Ansons: Par Braunu nav tā, kā Purs runāja. Viņš tā nevar mūs iespaidot”. 24Scenāriju redkolēģijas sēdē tika nolemts, ka darbs ar autoriem ir jāturpina, noslēdzot oficiālulīgumu, bet iesniegto scenāriju atzīt par pieteikumu: “Pēc autoru ieceres tēma par jauniešupasaules uztveri, mīlestības ienākšanu viņu dzīvē un attiecībām ar vecākiem pēc pilngadībasiestāšanās ir sociāli vajadzīga un mākslinieciski interesanti risināma. Taču iesniegtajā darbātēma tika ieskicēta, bet iecere nav atradusi realizāciju. [..] Darbs pārstrādājams pašos pamatos”. 25“Motociklu vasaras” nākamais, oficiāli pirmais variants tika iesniegts kinostudijā 1973. gada11. jūnijā. Scenārijs tika ievērojami pārstrādāts, autori pieteica to kā “lirisku stāstu par vienubaltu zirgu, daudziem motocikliem, ātrumiem tehnikā un cilvēku attiecībās” (Matīsa, 2005,199). Tikai šajā scenārija versijā pirmoreiz parādījās tehnikas un dabas – motocikla un zirga –konfrontācija. Rūpīgāk tika izstrādāti personāžu raksturi. Šoreiz galvenā varoņa Māra un viņamātes Elzas “sejas bija smailas un inteliģentas. Dēla seja vēl neizveidojusies, tā bija kā akvarelis,uzzīmēts pludinātās līnijās”. 26 Māra istabā pie sienām pielīmēti slavenu kinoaktrišu portreti –Bridžita Bardo, Klaudija Kardināle, Natālija Fatejeva, Svetlana Svetļičnaja. Māris tikko beidzisskolu un svin savu pilngadības jubileju. Māte ārste ir sarūpējusi dēlam jaunu motociklu. Mātesdraugs – ārsts Imants Zemītis – uzdāvina Mārim mākslinieka Zoltnera gleznu:“Zemītis: Tas ir mākslinieks Zoltners. Paraksts ir šeit. Es viņam izgriežu apendicītu..It kā nekas nebūtu, bet vajag tikai vērīgāk ieskatīties...Māte: Šī glezna ir jāliek to kinoskaistuļu vietā... Tur ir kaut kas netverams...” 27Salīdzinot ar iepriekšējo scenāriju, Mārim tika samazināts draugu skaits un “atņemta” bērnībasdraudzene. Motocikls un pirmā mīlestība palika, nomainot Ilonas vārdu pret Inesi, tomēr kādādialogā scenārija autori kļūdaini piemin arī Ilonu. Galvenā varone savā kāzu dienā kopā ar Māriaizbēg no līgavaiņa. Sākas viņu iepazīšanās un mīlestības rašanās ceļojums. Māris stāsta, ka viņšesot “foršs puika”: “Kad man palika sešpadsmit gadi, varēju sākt apmeklēt aizliegtās filmas, esizdomāju, ka būšu baigais vecis. Visas skaistās dāmas būs manas, tās lips man apkārt kā mušas,un tagad...” 28 Savukārt Inese atklāj, ka “ir tāds sens ticējums. Senos laikos neviena meitanedrīkstēja precēties, pirms nebija redzējusi simt baltus zirgus...”. 29 Viņa ir nolēmusi pagaidīt arkāzām un mīlestību un pazūd arī no Māra redzesloka. Pēdējā aina – Māra aizvadīšana armijā.Pie vilciena viņš negaidīti ierauga Inesi un aizbrauc dienēt ar cerību uz šķietami pazaudēto unatkal iespējamo mīlestību. Jāpiebilst, ka režisors U. Brauns neatceras armijā aizvadīšanas ainunevienā no scenāriju variantiem, tā arī nav tikusi filmēta.1973. gada 20. jūnijā scenārija “Motociklu vasara” jaunais variants tika apspriests Rīgas kino-106