LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAMūsdienu kultūras (gan populārās, gan elitārās) pētnieki vairs nebalstās uz tradicionālāsmuzikoloģijas un mākslas zinātnes pārliecību, kas dominēja kultūras produktu analīzē teju līdz20. gadsimta otrajai pusei un kurai raksturīga nevēlēšanās mūzikas analīzē lietot arī kultūras unsociālās likumsakarības, argumentējot to ar pieņēmumu, ka mūzikas daba stāv ikdienas norisēmpāri un tādēļ tā var atļauties slēpt savu nozīmju izcelsmi un spēlēties ar kodiem – un līdz ar tokļūt nelietojama zinātniskai analīzei sociālā rakursā.Savukārt šobrīd akadēmiskajā vidē atzītākais pieņēmums ir Birmingemas skolas formulējums,ka populārā kultūra nevar tikt analizēta citādi, kā tās radīšanas un patērēšanas sociālpolitiskajākontekstā. Kā to norāda viens no pazīstamākajiem britu popkultūras pētniekiem Džons Fiske(John Fiske) – populārā kultūra vienmēr ir politiska, jo “tiek radīta un baudīta sociālās subordinācijasapstākļos un ir iejaukta varas spēlēs sabiedrībā”. Taču tas nenozīmē, ka pētot populārāskultūras un politikas mijiedarbību, to vajadzētu skatīt tiešas politiskas rīcības terminos, betdrīzāk spriest par to kā par politiskās apziņas formu, kas, aktualizējoties vēsturiskos un sociālosapstākļos, spēj rezultēties arī noteiktās darbībās (Fiske, 1991, 159).Turklāt Fiskes teiktajā ir daži īpaši šim rakstam būtiski aspekti. Pirmkārt, atziņa, ka sociālāspārmaiņas (izmaiņas sabiedrības organizācijā, individuālajā un sabiedriskajā domāšanas veidā unuzvedībā, individuālajā un sociālajās attiecībās – Pjotra Ztompkas (Piotr Sztompka) definīcija)(Sztompka, 1994, 6) populārajā kultūrā parādās un ir identificējamas daudz agrāk, nekā citāssociālās darbības sfērās, piemēram, politikā (Fiske, 1991, 165).Otrkārt, Fiske norāda, ka īpaši nozīmīgā lomā populārā kultūra spēj parādīties tādos periodos,kad sabiedriskā vai politiskā iekārta pārdzīvo satricinājumu vai krīzi – esot opozīcijā valdošajaivarai un iekārtai, populārā kultūra pastiprina spriedzi un spēj mobilizēt ievērojamus sabiedrībasresursus un darboties arī revolucionāri, lai gan tās ietekmes sfēra ir nevis makropolitika (stratēģijas,lēmumi, aizliegumi), bet mikropolitika (attieksmes, interpersonālas attiecības, individuālieikdienas lēmumi, dzīvesstils) (Fiske, 1991, 160–162). Populārās sfēras novietojumam “starpcilvēkiem un varu” vienmēr piemīt kultūras un politikas pārmaiņu potenciāls un tas aktualizējasgadījumā, ja individuāla neapmierinātība, pretošanās mikrolīmenī iegūst sociālu dimensiju(makrolīmeni), jo, runājot Fiskes vārdiem, “iekšējās fantāzijas parasti pieprasa kādu sociālāscirkulācijas formu”. Tātad treškārt – pētnieks norāda, ka šis uzskatu solidaritātes aspekts ir īpašisvarīgs tādās sabiedrībās, kas vairāk orientētas uz kolektīvo identitāti, kur sociālās pieredzesnozīme ir lielāka nekā individuālās (Fiske, 1991, 163, 172–174). Par tādu var uzskatīt gandrīzjebkuru sabiedrību krīzes un pārmaiņu brīžos, turklāt padomju kultūrai tā bija kultūrpolitikassastāvdaļa.Popularitātes specifika vēlīnajā padomju LatvijāGalvenā tēma, ar ko perestroikas laika 4 (Brikše, 2005, 192, 198) Latvijā publiskajā telpāsaistās dažādi diskursi, ir pats pārmaiņu jeb pārkārtošanās process un koncepts. Tas tika apspriestsdažādos līmeņos, izceļot dažādus tās aspektus (piemēram, atsevišķu profesiju lomupārkārtošanās procesā, pārkārtošanās gaitu dažādās nozarēs). Presē var ieraudzīt divas galvenāspozīcijas – partijas diskursus vistiešāk reflektējušie izdevumi tādi kā laikraksts “Cīņa”, īpašiuzsvēra to, ka pārkārtošanās process nav pretrunā ar sociālistisko ekonomiku un partijas kursu,ka tā ir attīstības, nevis krīzes pazīme. Savukārt izdevumi, kuriem raksturīgs opozicionārāksskatījums, piemēram, tolaik populārais laikraksts “Literatūra un Māksla”, mēdza arī kritizētpārkārtošanās gaitu un aicināja uz diskusijām. Diskusiju svarīgākie jautājumi: ekoloģija,valodniecība un folkloristika, nacionālā identitāte un multikulturālisms, vēstures jautājumi(mēģinot apzināt un aizpildīt baltos plankumus vēsturē, piedāvājot no oficiālās koncepcijas180