LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAfilmās, kas divtūkstošo gadu sākumā stažējās pie viņa Ņujorkā. Vectēva mirstīgo atlieku pārvešanuno Sibīrijas uz Lietuvu fiksējusī A. Maceinas filma “Melna kaste” (1999) līdz pat šimbrīdim ir viens no oriģinālākajiem lietuviešu dokumentālā kino eksperimentiem.Lietuviešu poētiskais dokumentālais kino mainās, jo mainās cilvēki, kas to rada. PēdējāsA. Mateļa filmas “Svētdiena. Liftnieka Alberta evaņģēlijs” (2004) un “Pirms lidošanas atpakaļuz Zemi” (2005) (kura ieguva nozīmīgāko Eiropas kinofestivālu balvas un ASV režisoru ģildesbalvu labākajai dokumentālajai filmai), kļūst par savdabīgu īstenības un nāves meditāciju,stāstījumu par slēpto pasaules jēgu, par brīnumiem, atrodoties uz Zemes, cilvēcīguma noslēpumiem.Filosofiskie A. Stoņa meklējumi liek viņam dziļāk ieurbties arī dokumentālā kino dabāun struktūrā (“Cilvēks, kura nav, vai Countdown”, 2004, “Miglāju miglāji”, 2006, “Zvans”,2007). Lietuviešu režisori bieži skatās uz pasauli ar savu varoņu – dīvainu un bieži nesaprotamu,likteņa apietu (vai apdāvinātu – atkarībā no tā, kā paskatīties) cilvēku acīm. Tas nav hermētisks,sevī ieslēdzies kino, taču tam, lai šīs filmas tiktu saprastas un izdzīvotas, ir nepieciešami arīdvēselisku skatītāju centieni un estētiskā pieredze.Deviņdesmitajos gados un jaunās tūkstošgades sākumā debitējušie filmu veidotāji jau irsagaidījuši pašu jaunāko pretestību un kritiku. Debitējošie režisori aizvien biežāk izvēlas spēlfilmas,deklarē televīzijas, masu mediju un popkultūras veidotu skatījumu uz kino. Šķiet, kaviņus ierobežo visai noslēgtā poētiskā lietuviešu dokumentālā kino pasaule. Jaunais lietuviešudokumentālais kino (Oksana Buraja, Giedre Beinorjūte, Gintars Makarevičus u.c.) cenšas izvairītiesno pasaules dalīšanas “augstā” un “zemā”, īstā un iztēlotā. Tieši otrādi – šķietamajāstās padibenēs tiek meklētas garīguma izpausmes. Taču aizvien biežāk par dokumentālo filmuvaroņiem kļūst mākslinieki. Viņiem lemts ieņemt tradicionālo dīvaiņu vietu, kura lietuviešukino, šķiet, nekad nebūs tukša. Lietuviešu dokumentālais kino vēl mēģina ienirt straujajā laikaupē. Paskatīsimies, kas no tās iznirs.No lietuviešu valodas tulkojusi Ieva Rozentāle136