LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAnepieciešama, taču tā arī paralizē. tāpēc uzņemt filmu var nozīmēt arī: nezināt, ko tālāk, nespētiet nedz uz priekšu, nedz atpakaļ, izjust bailes. tādējāti viss kļūst atkarīgs no mūsu apslēptiemspēkiem, kas var tikt izmantoti, lai pārvarētu paralīzi, un iespējams, tikai tad arī var tikt izmantoti.tajos mēs atrodam paši sevi, tieši tie attaisno mūsu uzņēmību, tie veido tādas, savas bailespārvarējuša režisora filmas starojumu. neuzticies tam, kas precīzi zina, ko viņš grib, jo viņš gribgalvenokārt to, ko viņš jau zina: tātad daudz par maz.ļaut sev nākt: kādas neticamas iespējas atklājas aiz pirmās iegribas, pēc mēģinājuma apmānītacīmredzamību, aprobežotību, izdzīt no sevis pirmos priekšstatus par mums pašiem, palīdzētsavai fantāzijai pārvarēt savas robežas. Tikai tādējādi mēs tuvojamies tiem apgabaliem, kuratrodas mūsu īstie spēki un izteiksmes iespējas.ļaut sev nevis iet, bet nākt tātad nozīmē intuitīvi iejaukties pašu radītajā kārtībā, apzinādamies,ka mēs mūsu apzināti izvēlētos palīglīdzekļus izmantojam, lai pietuvoties vīzijām, laino pirmajām kaut kāda veidā atkal atbrīvoties. tieši tad, kad jūtamies pārvarējuši apzinātu vaineapzinātu sabiedrības un filmējamā materiāla spiedienu, mēs apjaušam agrāk mums apslēptostruktūru iedarbību.1 + 2 + 3 = radošās gribas darbarīki: refleksijas, strukturālas inovācijas un ekspresīvā intuīcijanoved pie tā, ka gan ražotāji, gan patērētāji saņem negaidītas un tomēr, iespējams, vienmērgaidītās dāvanas tieši tāpēc, ka viņiem no sākuma nekas netika dāvināts.par visu kopā: brīvības vīzija, sapnis par viengabalainas filmas veidošanu. daudzi no mumsatceras par šo sapni, pateicoties uzticībai savai spontānai kreativitātei, ticībai tai, kā arī spējaito rosināt. taču neuzņēmība un slimīgs aklums attiecībā uz mehānismiem, kas mūsos un apkārtmums šo sapni falsificē, apliecina savu kontrproduktivitāti. tas sevi mānošā sabiedrībā izsaucbīstami maldinošu atbalsi. tas traucē izpausties mākslas sprādziena spēkam: salauzt valdošosieradumus, izrādīt estētisku pretestību tai apziņas paralīzei, kas pazīst brīvību tikai “ļaut seviet” veidā.3 nav nekas darāms ar nereflektētu spontanitāti un subjektivitāti (bieži jauc ar pierasto ekspresionistiskomanierismu, nepamatoti atsaucoties uz tradīciju un nepieļaujami šauri izprastobrīvības jēdzienu).3 nekas nav darāms ar pozitivistisko strukturālismu, kas ne mazāk apšaubāmi mistificē konstruktīvistiskoizziņas metodi, ignorējot materiāla sabiedrības pastarpinātos priekšnoteikumus unpriekšrocības.3 = ticībai cilvēka gara spējām: neskatoties uz visām paralīzēm un nespējai pārvarēt valodastrūkumu sevis izteikšanai. ar atbrīvotas jaunas sevis uztveres palīdzību veidot sakarus starpcilvēkiem, kas neizslēdz pretrunas, bet māca ar tām apieties. kas spēj apgūt līdz šim neskartosuztveres reģionus un pārvērš par zināmām agrāk nezināmas struktūras un iespējas.mākslā viss grozās ap “kā” un nevis ap “kas”.No vācu valodas tulkojis Ābrams Kleckins69