LAIKU ATÅ ALKAS: Å½URNÄ€LISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

More documents

Recommendations

Info

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAloģijas instrumentiem daudzu tā laika jauniešu – mūsdienu vidējās paaudzes – atmiņā vai zemapziņāir palikušas kā nepatīkamas atmiņas. Viens no izaicinājumiem mūsdienu bibliotēkām iršīs negatīvās atmiņas un stereotipus ar savu darbu mainīt un padarīt bibliotēku par vietu, kurāikviens lietotājs var baudīt vārda brīvību un tiesības brīvi izvēlēties un lietot informāciju.Izmantotā literatūraĀrente, H. (2000). Totalitārisma izcelsme. Rīga: Elpa.Ašmanis, M. (1999). Politikas terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC.Deglava, A. (atb. red.). (1978). Grāmata un lasītājs: socioloģisks pētījums lauku rajonā. Rīga: V. Lāča LatvijasValsts bibliotēka.Havel, V. (1978). The Power of Powerless. Sk. 2008, 22. jūl.: http://www.vaclavhavel.cz/index.php?sec=6&id=2&kat=&from=6&setln=2Garonska, L. (1989) Jaunatnes bibliotekārā un bibliogrāfiskā apkalpošana Latvijas PSR valsts masu bibliotēkās.Grām.: Bibliotekārās un bibliogrāfiskās apkalpošanas problēmas. Bibliotēku zinātnes aspekti. Rīga: Avots.Lapiņa, L. (2005). Mācību grāmatas kā skolēnu sovetizācijas instruments staļinisma periodā. Grām.: Zelče, V.[Red.] Agora 3. Pēckara Latvijas cilvēktelpa ≠ staļinisms. Rīga: Latvijas Universitāte.Mooij, M. (2005). Global marketing and advertising. Thousand Oaks: Sage.Saņko, K. (1974). Bibliotekāra personības loma lauku jaunatnes garīgajā izaugsmē. Grām.: Grāmata un lasīšanalaukos. Zinātniska konference. Referātu tēzes. Rīga: V.Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka.Izmantotie avotiApīne, M. (1950). Bērnu un skolu bibliotēkas Padomju Latvijā: diplomdarbs. Rīga: Latvijas Valsts UniversitātesFiloloģijas fakultātes Bibliotēku zinātņu nodaļa.Blaua, G. (1995). Skolotāja un skolēnu sadarbība literatūras stundās vidusskolā: Promocijas darbs. Rīga: Autoraizd.Джамаева, Ф. (1986). Роль и место библиотеки среднего специального учебного заведения в учебномпроцессе: Дипломная работа. Рига: Латвийский государственный университет им. П. Стучки,Филологический факультет, Кафедра библиотековедения и библиографии.Днепровская, Л. (1986). Усиление роли школьной библиотеки в коммунистическом воспитаниишкольников в свете Реформы общеобразовательной и профессиональной школы: Дипломнаяработа. Рига: Латвийский государственный университет им. П.Стучки, Филологический факультет,Кафедра библиотековедения и библиографии.Dreimane, J. (2004). Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados: Promocijas darbs. Rīga: Autora izd.Егорова, Г.А. (1985). Роль школьной библиотеки в формировании всесторонне развитои гармоничнойличности: Дипломная работа. Рига: Латвийский государственный университет им. П.Стучки,Филологический факультет, Кафедра библиотековедения и библиографии.Крупко, Ж. (1986). Пропаганда общественно – политической литературы в библиотеке вуза:Дипломная работа. Рига: Латвийский государственный университет им. П.Стучки, Филологическийфакультет, Кафедра библиотековедения и библиографии.Любарская, А. (1995). Проблемы психологии книги и чтения в трудах Н.А. Рубакина и современныепроблемы руководства чтением: Бакалаврская работа.Орехова, К. (1995). Проблема руководства чтением и современный библиотечный процесс:Бакалаврская работа. Рига: Латвийский Университет, Филологический факультет, Кафедрабиблиотековедения и информации.1Sk. The USA Patriot Act. Sk. 2008, 4. aug.: http://www.ala.org/ala/washoff/woissues/civilliberties/theusapatriotact/usapatriotact.cfm2Sk. Deglava, A. (atb. red.). (1978). Grāmata un lasītājs : socioloģisks pētījums lauku rajonā. Rīga: V. LāčaLatvijas Valsts bibliotēka. 213 lpp.171
LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAIngus BērziņšLU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, doktora zinātniskā grāda pretendents (Latvija)LTV RAIDĪJUMS “VIDEORITMI” (1984 – 1987) –BEZCENZŪRAS LAIKMETA TELEVĪZIJASPRIEKŠVĒSTNESISLatvijas PSR televīzijā “Videoritmi” parādījās 1984. gadā – divus gadus pirms Padomju Savienībā oficiāli tikaievests “glasnostj” politikas kurss, kura sekas bija faktiska cenzūras izzušana padomju mediju telpā. “Videoritmu”cikls beidzās 1987. gadā – laika posmā, kad “glasnostj” jau darbojās, bet cenzūras tradīcijas joprojām bija dzīvas,un noteikti vēl nevarēja runāt par vārda brīvību padomju mediju telpā. Šī raksta uzdevums ir, pētot raidījuma saturudažādās tā dzīvescikla pakāpēs un intervējot raidījuma veidotājus, aprakstīt, kā dažu gadu laikā bezcenzūraslaikmeta priekšvakarā mainījās televīzijas satura veidotāju un uzraugu izpratne par to, kas ir pieļaujams padomjumedija saturā.Atslēgvārdi: televīzijas raidījums “Videoritmi”, TV raidījuma saturs, padomju televīzija, cenzūra, popmūzika,Jānis Šipkēvics, Juris Podnieks.Kultūras studijās pieņem, ka auditorija nav anonīma indivīdu masa, bet tā sastāv no dažādāmsubkulturālām formācijām, kuru “locekļi”, dekodējot informāciju, vadās no savām kultūrorientācijām(Morely, 1992, 54). Var uzskatīt, ka totalitārā režīma cenzūra apzināti centās dezorientētjauno paaudzi, lai tā nekādā gadījumā nevarētu veidot kopīgas subkulturālas formācijas arRietumu vienaudžiem – piemēram, hipijiem, pankiem, disko paaudzi.Totalitārā režīma attieksmi pret Rietumu popkultūru, kura kalpoja par ideoloģiskām vadlīnijāmaizliegumiem mediju saturā, trāpīgi raksturo PSRS himnas vārdu autora Sergeja Mihalkovateiktais: “Biedri, esmu pārliecināts, ka tās nav tikai nevainīgas jauniešu dejas. Tā ir slimība, kasdiemžēl nav ārstējama. Tas ir morālais AIDS, pret kuru mums nav zāļu. Tā nav vienkārši mūzika,tā ir inde jaunatnei, no kuras var izaugt jebkas. No narkomānijas un prostitūcijas līdz dzimtenesnodevībai” (Rudaks, 2008, 34).Tiesa gan, publiskās dzīves kontroles sistēma, kas bija pavājinājusies sešdesmitajos gados,ieguvusi jaunu spēku septiņdesmito gadu stagnācijas laikā, astoņdesmitajos nereti kļuva parformalitāti, jo komunistiskās partijas ideoloģiskie sargsuņi un cenzori bija noguruši un neuztvērasavu darbu nopietni. Nebija pat skaidri definētu “drīkst” un “nedrīkst” (Høyer, Lauk & Vihalem,1993, 211–212). Mediju saturā astoņdesmitajos gados varēja parādīties saturs, kurš, ja vadītospēc ortodoksālajiem padomju ideoloģiskajiem kanoniem, skaitījās kategoriski nepieņemams.Septiņdesmito gadu beigās padomju literatūrā un kino parādījās pastāvošo iekārtu gan alegorijās,gan tieši kritizējoši darbi – Marka Zaharova filma “Tas pats Minhauzens”, Jevgeņija Jevtušenkoromāns “Ogu vietas”, Čingiza Aitmatova romāns “Un garāka par mūžu diena ilgst” u.tml. Uz šocenzūras “caurumu” fona Rietumu popmūzikas videoklipu nonākšana padomju publiskajā telpā irsalīdzinoši nekaitīga. Rietumu popmūzikas video Latvijas PSR televīzijā šajā laikā parādās AldaErmanbrika vadītajā raidījumā “Varavīksne”, Padomju Savienības Centrālajā TV – raidījumā “Planētasbalsis”. Tas notiek ļoti neregulāri, bez jebkādas formāta koncepcijas – līdztekus sociālistiskovalstu un itāliešu estrādei var tikt parādīts rokgrupas “Queen” vai “Pink Floyd” video.“Videoritmu” idejas autors un raidījuma redaktors Jānis Šipkēvics 1 atceras, ka ļoti vēlējies televīzijasauditorijai parādīt, ka pasaulē eksistē cita mūzika, ja mūzika, kuru piedāvāja tā laika mediji (pašmājuestrādes žanrs, sociālistisko valstu un Itālijas estrādes žanrs), bija ne-progresīva, vecmodīga.Kā jau minēts – lai arī ar “noguruma” radītiem cenzūras caurumiem, taču totalitārā režīmamediju satura politika bija darīt visu, lai jautājumu lokā, kas attiecas uz popkultūru, mediji172
Page 2 and 3:
LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KI
Page 4 and 5:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124: LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KI
Page 147: LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KI
Page 192: LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KI
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236:
show all

LAIKU ATÅ ALKAS: Å½URNÄ€LISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?