12.07.2015 Views

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>LAIKU</strong> ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, <strong>KINO</strong>, <strong>POLITIKA</strong>“Kas gan mainīsies, ja interneta žurnāli būs ikvienā [tīmekļa lapu] grāmatzīmju sarakstā?Mēs aizvien vairāk tiekam bombardēti ar informāciju [..], un nepieciešamībapēc uzticamiem filtriem kļūst aizvien lielāka. Korporatīvajām interesēm aizvienciešāk pārņemot kontroli par informāciju un pat mākslu, kritiska informācija ir svarīgākanekā jelkad agrāk. [..] mums steidzami ir nepieciešams attīstīt pašizteikšanāsformas, lai stātos pretim savam pašaizsardzīgajam nejutīgumam un lai atminētos,ka mēs esam cilvēki” (Blood, 2002b,16).Šo varētu uzskatīt par slavinājumu tīmekļa žurnāliem – neatkarīgiem, pilsoniska entuziasmavadītiem medijiem, kas atbrīvo autorus no viņu korporatīvās un institucionālās atkarības iesaistītībasun ļauj tiem iesaistīties sabiedriskos procesos, ļaujot tiem saglabāt godīgumu gan pret sevi, ganlasītājiem un sniedzot informāciju, kas svarīga ir pašiem un auditorijai. Blogs ar lielāku auditorijasietekmi var nodrošināt lielākas iespējas novērst kļūdas un atklāt nekorektu autora rīcību, savukārtautoram ir jārūpējas, lai ar savu rīcību nesabojātu uzticama informācijas avota reputāciju.Tomēr caurspīdīgums nav pilnīgs, un dažādu blogu lasītāju kvalitātes gaidas un satura izvērtēšanasspējas atšķiras. Vikipēdija, lietotājus iesaistot satura veidošanā, cenšas kļūt par uzticamuun visaptverošu interneta enciklopēdiju, tomēr nav garantijas, ka Vikipēdijas šķirkļos nebūskļūdu, neprecizitāšu vai vandālisma pēdu. Arī tīmekļa žurnāla atklātais formāts (par uzrakstītovar notikt autora un lasītāju publiska saruna) nenozīmē, ka visas nebūšanas tiek ievērotas unnovērstas. Vēl vairāk – tīmekļa žurnāla veidotājs var izmantot interneta sniegtās komunikācijasiespējas ne tikai, lai atbrīvotos no korporatīvās un institucionālās iesaistītības uzliktajiem ierobežojumiem,bet arī lai šos ierobežojumus noslēptu, tanī pašā laikā neatsakoties no atbildībasinstitūcijas priekšā. Nav grūti izveidot interneta vietni, kas, uzdodoties par neatkarīgu mediju,kritizētu vienu politisku spēku, organizāciju, uzņēmumu un slavētu otru. Līdz ar to, atgriežotiespie Rebekas Bladas tēzes, varam piekrist, ka mūsdienās cilvēkiem ir nepieciešami uzticamiinformācijas filtri, taču tas nenozīmē, ka tīmekļa žurnāls ir panaceja.Tīmeklis indivīdam sniedz iespēju veidot savus medijus, un tas ir viens no būtiskajiem internetapienesumiem indivīda dzīvē. Sākotnēji šie mediji bija indivīdu privātlapas vai pēc interešuprincipa apvienojušos cilvēku forumi un vēstkopas. Tehnoloģijai kļūstot pieejamākai, palielinājāslietotāju grupu fragmentācija, un mūsdienās ikviens var izveidot savu efektīvu un interaktīvumediju – savu personisko tīmekļa žurnālu, kur paust savus uzskatus un ko izmantot atbilstošisaviem ieskatiem par to, kā medijs ir jāveido. Līdz ar to bloga jēgpilnā definīcijā ir nepieciešamsiekļaut tēzi, ka tas ir interneta medijs, kuru veido indivīds, indivīdu grupa vai organizācija, unkas tiek izmantots sev saistošās informācijas uzkrāšanai un izplatīšanai.Interneta nodrošināto interakcijas iespēju paplašināšanās liecina, ka izmaiņas komunikācijānav atkarīgas no tehnoloģijām, bet drīzāk no lietotāju komunikācijas procesa uztveres, interesēm,vajadzībām un gaidām. Informācijas resursu daudzveidība un pieejamība, iespējas tos kontrolēt,papildināt ir realizējams tieši ar konkrētu tehnoloģisko risinājumu, taču tehnoloģiju izmantojumsir atkarīgs ne tik daudz no tehnoloģiju pieejamības, bet gan no komunikatoriem – no viņukomunikācijas prasmēm, zināšanām un kultūras (Brikše, 2006, 24).Tāpēc arī tīmekļa žurnālos katrs lietotājs, lasītājs un pētnieks var saskatīt, ko vien vēlas – jaunožurnālistiku, kas pastāv līdzās tradicionālo mediju žurnālistikai, politiskās komunikācijas rīku, arko publiskajā telpā nogādāt atbilstoši pasniegtu informāciju, indivīda sociālo tīklu veidošanas unuzturēšanas iespēju; dienasgrāmatu, kuras saturs, lai gan publisks, tomēr top nevis auditorijas, betautora interesēs; radošu darbu publiskošanas vietnes un daudz kas cits. Šajos mediju veidos, kamkopējs ir tikai nosaukums – tīmekļa žurnāls vai blogs –, var būt dažādi saturi un dažādi saziņasmodeļi, un pētniekiem, lai izteiktos precīzi un neignorētu dažādās komunikācijas izpausmes, irjāsaskata tā daudzās nozīmes, atšķirīgie lietojumi un sociālie konteksti.64

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!