LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKANav šaubu, ka vērojot “vārda “blogs” lietojumu saziņas līdzekļos un valodas praksē”, plebiscītsturpināsies un no valodas ekonomijas viedokļa ērtākais “blogs” oficiāli vai neoficiāliuzvarēs “tīmekļa žurnālu” nemaz nerunājot par “emuāru” vai “emuāriem”. Šīs pēdējās versijas irsemantiski problemātiskas, jo darinātas no vārda “memuāri”, savukārt tikai nelielai daļai tīmekļažurnālu ir kāda saistība ar memuāriem. Es par pieņemamāku latviskojumu uzskatu “tīmekļažurnālu”, jo tas paskaidro formāta būtību un neievieš jaunus svešvārdus.Jaunā jēdziena un jaunā mediju veida ienākšanas un izplatīšanas iezīmes ļauj saskatīt arī kādadažkārt dzirdama kļūda, jēdzienu “blogs” attiecinot nevis uz tīmekļa žurnālu, bet uz tīmekļažurnāla ierakstu. Piemēram, portālā diena.lv ir rubrika “Citu autoru pēdējie blogi”, un tas liekdomāt, ka portāla redakcija nespēj nošķirt medija formātu no tā satura. Dēvēt bloga ierakstupar “blogu” būtu tas pats, kas laikraksta publikāciju dēvēt par “avīzi”. Šāda alošanās pašlaikraksturīga ne tikai diena.lv – līdzīgi raksta arī portālā db.lv 4 un citur.Raksta turpinājumā aplūkošu populārākos tīmekļa žurnālu paveidus. Jans Šmids (Jan Scmidt)klasifikācijai iesaka lietot socioloģijas jēdzienu “noteikumi” (rules) – vispārināmas procedūrasun rutīnas, kas darbojas kā darbības shēmas, kas vada situacionālo sniegumu, nodrošinot kopējas(shared) gaidas, kas balstītas gan uz iepriekšējām darbībām, gan vispārinātām zināšanām(Scmidt, 2007, 1409–1427). Daļēji esmu turējies pie šīs izpratnes, jo katrai nosauktajai grupai irsavi rakstīšanas un sevis izrādīšanas kodi un noteikumi, kurus pildot, tie apmierina vai nu kādassavas prasības, vai arī auditorijas vai pasūtītāja (redakcijas) gaidas. Manis sniegtie nosaukumi navgalīgi, tie pašlaik drīzāk ir deskriptīvas skices, ko pētījumu gaitā vēlams papildināt un precizēt.Interneta dienasgrāmataEntonijs Gidenss (Anthony Giddens), runājot par cilvēku dzīves stratēģijām, izvirza “refleksīvāpatības projekta” (reflexive project of the self) koncepciju, kas paredz, ka mūsdienās“pašidentitāte kļūst par refleksīvi organizētiem centieniem”.“Sevis (self) refleksīvais projekts, kas pastāv, saglabājot saskanīgus biogrāfiskosnaratīvus, kas tomēr pastāvīgi tiek pārskatīti, noris daudzu izvēļu kontekstā, kasfiltrētas caur abstraktām sistēmām”. 5Interneta komunikācija paver jaunas iespējas indivīda “patības projekta” veidošanai, iekļaujotdažādas pašaktualizēšanas, pašveidošanas iespējas – pirmām kārtām to nodrošina indivīda iespējaspiedalīties, izvēlēties piemērotu vidi un cilvēkus, saņemt gribētu un negribētu informāciju unsniegt to citiem, gūstot pozitīvu novērtējumu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki aprakstasavu dzīvi, lai to publicētu internetā.Interneta dienasgrāmata ir tradicionālās, personiskās dienasgrāmatas piemērojums internetavidei. Līdzīgi kā tradicionālajās dienasgrāmatās, arī to interneta analogos autori var atklāt savuspersoniskos pārdzīvojumus, emocijas, piedzīvojumus, sajūtas, tomēr interneta gadījumā šispersoniskais un tradicionāli no citu acīm slēptais saturs bez kādiem šķēršļiem tiek nodots cituacīm. Otra atšķirība ir saziņas iespēja, jo ierakstiem vairumā gadījumu var rakstīt arī atsauksmes.Tradicionālajai dienasgrāmatai raksturīgo konfidencialitāti nodrošina interneta sniegtā kvazianonimitāte,un publicēties var, izmantojot pseidonīmu un lielā mērā kontrolējot informācijasplūsmu par sevi. Tomēr nepieciešamība pēc anonimitātes un savas “īstās” identitātes slēpšananav vienojoša īpašība un var nebūt priekšnosacījums interneta komunikācijas norisei.Tradicionālās dienasgrāmatas tiek rakstītas iedomātam lasītājam, pa ja tās no iespējamiemlasītājiem tiek slēptas. Piemēram, bērni (un ne tikai) savas dienasgrāmatas var personiski uzru-56