LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAsaistītas arī ar jautājumu par sieviešu stāvokli. Tas nozīmē arī to, ka feminisms kļūst redzams,līdzīgi kā citas sociālās kustības, kas dienaskārtībā izvirza jautājumu par kultūras atšķirībām unnosoda patriarhālo, heteroseksuālo un etnocentrisko Rietumu ideālu dabu (Felski, 2000, 195).Turklāt postmodernismā marginalitāte ir uzmanības centrā, jo Rietumu kultūras atklāj “citādību”ar tās etnocetrisko perspektīvu (Ziauddin, 1998).Ja pieņemam, ka maskulinitāte un femininitāte ir sociāla konstrukcija (Conell, 1995, 7) unjēdzienam “dzimte” ir specifiska kultūras kategorija (Wodak, 1997, 4), ir vērts pētīt, kā mūsdienuLatvijas filmās tiek konstruētas šīs kategorijas. Analīzei es izvēlējos četras Latvijas spēlfilmas,kas piedāvā visai nestandarta dzimtes diskursu, vai arī savās reprezentācijās novirzās no tradicionāliemdzimtes kanoniem: “Tumšie brieži”, “Monotonija”, “Vogelfrei” un “Amatieris”.Metodoloģisko pamatojumu analīzei sniedz kritiskā diskursa analīze, kas ir kvalitatīva uninterpretatīva (Phillips & Hardy, 2002, 10), bet tajā pašā laikā kritiski orientēta: tā fokusējasuz diskursīvām stratēģijām, kas ar valodas palīdzību nostiprina nevienlīdzīgas varas attiecības(Wodak, 2001).“Tumšie brieži”: no meitenes līdz sievietei ar bisiSpēlfilmā “Tumšie brieži” (rež. V. Kairišs, 2006), kas tika uzņemta pēc I. Ābeles lugas “Tumšiebrieži”, darbība norisinās kādā Latvijas lauku mājā. Ģimenes galva Alfs (K. Dimiters) mēģinaattīstīt savu biznesu – viņš piedāvā tūristiem ne tikai naktsmītni, bet arī iespēju medīt briežusviņa mežā. Kopā ar viņu šajā mājā dzīvo meita Ria (K. Krūze), sieva Nadīne (M. Doveika), kāarī viņa bijusi sieva Aija (E. Kļaviņa), kura pēc autoavārijas un meitas dzimšanas vairs nerunā.Stāsts sākas ar to, ka lauku mājā ierodas latviešu uzņēmējs Augusts (J. Žagars) kopā ar vācutūristiem, kuriem ir apsolītas lielas medības.Šīs filmas smaguma centrs ir 15 gadu vecā Ria, kas cīnās par to, lai neļautu nogalināt briežus,kurus viņa uzskata par saviem. Rias tēls tiek konstruēts visai maskulīnās kategorijās: viņair diezgan vienaldzīga pret savu izskatu (vienkāršas drēbes, nolupusi nagu laka), arī kustības irasas, neveiklas. Ria spēlē klavieres, taču dara to ļoti mehāniski, agresīvi. Savā uzvedībā viņa irtikpat mežonīga kā brieži, kurus viņa cenšas aizstāvēt. Tajā pašā laikā šīs ārējais tēls disonē arRias iekšējiem pārdzīvojumiem: viņa nevar pieļaut briežu nāvi, jo mīl šos dzīvniekus. Taču Riasmaigums tiek noslēgts privātajā telpā: tikai vienatnē viņa var demonstrēt, ko patiesībā jūt (šostrikto robežu starp privāto un publisko režisors demonstrē caur Rias masturbācijas ainu). Filmāviņa noiet ceļu no mežonīga pusaudža līdz savas sievišķības apzināšanai. Šīs ceļš tiek konstruēts,piedāvājot Riai risināt attiecības ar apkārtējiem. Pirmkārt, tās ir Rias attiecības ar medniekiem.Vācu mednieki šajā filmā ir maskulinitātes apogejs: viņus interesē tikai medības, alkoholsun sievietes. Viņu uzvedības motivācija atbilst izpratnei par vīrišķību: “mēs par to esam samaksājuši”.Arī pašas medības nozīmē vīrišķību, jo prasa no medniekiem zināmu nežēlības pakāpi.Nepārprotami, Ria ir izaugusi līdzīgā vidē, jo māju visapkārt rotā dzīvnieku izbāzeņi (kā apliecinājumstam, ka vīrietis var pakļaut sev mežonīgo dabu). Rias konflikts ar medniekiem ir atklāts:viņa skrien mežā, kad uzzina, ka tēvs ir atļāvis medīt briežus, lai aizdzītu dzīvniekus tālāk nomedniekiem. Šo konfliktu pastiprina viņas pamāte Nadīne, kas šajā filmā ir tipiski femīna varone:Nadīnes rīcības motivācijas pamatā ir reakcija uz vīriešu uzvedību, viņas sociālā loma irpalīdzēt vīriešiem (viņa arī ienākusi šajā mājā kā medicīnas māsa, lai palīdzētu Alfam rūpētiespar Aiju), Nadīne arī neiebilst, kad viens no medniekiem mēģina glāstīt viņas krūtis, jo viņš ir“klients”. Uz Nadīnes fona Ria izskatās vēl mežonīgāka/vīrišķīgāka. Taču viņas pilnīga uzvarapar medniekiem un maskulinitāti notiek epizodē, kad Ria izlemj nobiedēt medniekus. Draudot ar138