LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAtajās, paraolimpiskajām spēlēm un netieši norāda uz nelielo finansējumu, kas piešķirta mūsuparaolimpiešiem, kā arī Latvijas himnai, tā arī neizdarot nekādus secinājumus un neizsakotnekādu viedokli, kas ļautu skaidri noprast autora nostāju izklāstītajā jautājumā (Štokenbergs,2008, 9. jūl.).Diena politiķiem piedāvā beznosacījuma iespēju paust savu viedoki medija portālā. Starpībastarp to, vai Sandra Kalniete savu viedokli par “Jauno vilni” publicē diena.lv sadaļā “Blogi”,vai Dienas sadaļā “Komentāri” (tiesa, Diena itin bieži atsevišķus tīmekļa žurnālu ierakstuspārpublicē arī drukātajā versijā), ir tikai niansēs. Ja Diena izvēlētos pēdējo variantu, mulsinošsfaktors varētu būt tas, ka politiķim tiek piešķirta beznosacījuma publicēšanās iespēja nacionālālaikrakstā, savukārt īpašas sadaļas izveidošana, nodēvējot to par “blogiem”, problēmu atrisina.Politiķiem, māksliniekiem un speciālistiem tādējādi tiek dota brīvība izpausties bez eksplicītipaustas redakcijas kontroles.Kā 2008. gadā rakstītajā pētījumā “Interneta žurnālu ierakstu analīze: V-Dienas autoru piemērs”norāda Ieva Valpētere, portālam diena.lv nav skaidras koncepcijas un prasību saistībāar saviem tīmekļa žurnāliem – uz interneta žurnālu sadaļu neattiecas arī laikraksta redakcijaspolitikas nostādnes. Diena.lv ir devusi iespēju izteikties dažādiem izvēlētiem cilvēkiem, tačuneiejaucas tajā, kā, cik bieži un par ko autori raksta. Savukārt arī pašiem autoriem nav skaidrimedija nosacījumi, tomēr viņi pieņem diena.lv kopējās nostādnes, kas daudz neatšķiras no tradicionālāsžurnālistikas prasībām, piemēram, nesludināt naidu un būt korektiem un precīziem.V. Valpētere intervijā ar trim diena.lv/vdiena.lv autoriem – Pēteri Viņķeli, Kārli Streipu un KārliŠadurski – saņēmusi dažādas atbildes par to, kas ir interneta žurnāls. P. Viņķelis izpratni partīmekļa žurnālu smeļas tajā, kā raksta citi autori, K. Streips sacījis, ka šajā medijā ir jāievēro visitie paši kritēriji, kas tradicionālajā žurnālistikā, savukārt K. Šadurskis domā, ka tīmekļa žurnālostiek publicēti īsi, neformālā stilā ieturēti teksti (Valpētere, 2008, 58). Rezultāts – “autori pilnībāneignorē žurnālistikas normas, bet gan veido savdabīgu hibrīdu – blogu, kas pamatā ir neformāls,personisks un papildināts ar dažiem žurnālistikas elementiem” (Valpētere, 2008, 57).Rakstu autoru attiecības ar publicēšanas platformu pārraugošajām redakcijām nav skaidrinorādītas, nav atrodami viņu sadarbības noteikumi. Lielākas iespējas saņemt kritiku par darbu(kļūdas, neprecizitātes, argumentācijas nepilnības u. c.) var būt par iemeslu individuālo darbarutīnu mainīšanai, bet iesaistīšanās diskusijā ar lasītājiem speciālistu tīmekļa žurnālos nav visaiizplatīta parādība, līdz ar to šie mehānismi nedarbojas. Tāpat ne vienmēr ir skaidrs, pēc kādiemkvalitātes kritērijiem autors apstrādā un publicē ierakstu. Piemēram, viens no nozare.lv autoriem,sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Riņķis atsauksmēs atklāj, ka konkrētā ieraksta pamatā irmateriāls, kas paredzēts publicēšanai citā masu saziņas līdzeklī, tomēr publicējis to arī savāžurnālā, jo “man ir pienākums pietiekami regulāri “Nozarē” kaut ko “ieblogot”, bet laika ir tikaitik, cik tas ir”. 6 Arī diena.lv redakcijas vadītāja Sanita Upleja sacījusi, ka rakstītāji, piemēram,politiķi, mēdz būt kūtri un pilnībā neizmanto sniegtās iespējas tīmekļa žurnālu izmantot par komunikācijasplatformu ar auditoriju. Viņi redakcijai pat īpaši jāpamudina šad tad publicēt kādujaunu ierakstu (Valpētere, 2008, 55–56). Tas liecina, ka komunikācijas jomā tīmekļa žurnālsjoprojām ir margināls izteiksmes līdzeklis, un tā rakstīšanai autoriem ne vienmēr pietiek motivācijasun izpratnes par to, kā to izmantot savā labā.Žurnālistu tīmekļa žurnāliŽurnālistu interneta žurnālus vismaz Latvijā varētu pievienot iepriekšējam tipam – speciālistuinterneta vietnēm, jo Latvijas interneta mediju blogos žurnālisti un speciālisti īpaši netieknodalīti un pilda vienu un to pašu funkciju, proti, nodrošina saturu medija portālam. Tomēr58