LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKApadomju laika, kad žurnālistika bijusi “atbildīgāka”, ētiskāka, arī efektīvāka un iedarbīgāka.Latviešu žurnālisti augstu novērtēja iegūto brīvību un neatkarību, uzsverot to, ka žurnālistikakļuvusi arī daudzveidīgāka, bet krievu kolēģi (biežāk nekā latviešu žurnālisti) atzīmēja savatiešā priekšnieka un ekonomisko spiedienu, kas šo brīvību ierobežo. Tātad šis pētījums parādīja,ka ekonomiskais spiediens, mediju īpašnieki un redakcijas vadība žurnālistu uztverē kalpo parārējā spiediena avotu, pārmācot žurnālistu profesionālos kritērijus un individuālos lēmumus unliekot nodarboties ar pašcenzūru, kā arī to, ka žurnālisti atšķirīgi izjutuši iepriekšējās sistēmasierobežojumus, bet savukārt daļa no tiem lolo ilūzijas vai arī nesajūt jaunās sistēmas reālos vaiiespējamos ierobežojumus.Šis pētījums arī parādīja, ka Latvijas žurnālisti deviņdesmito gadu beigās atzina kopējuprofesionālu normu trūkumu un vājo žurnālistu ētikas kodeksa un žurnālistu profesionālās organizācijaslomu un ietekmi uz žurnālistu profesionālo darbību. Atbildes uz jautājumiem paržurnālista lomu mūsdienās un žurnālistikas funkcijām, tātad normatīvās un ideālās izpratnes bijasalīdzinoši līdzīgas latviešu un krievu žurnālistu grupās, kā arī bija samērojamas ar žurnālistuaptauju rezultātiem citu valstu pētījumos (Weaver, 1998, 455–480). Līdzīgi secinājumi – par visiemžurnālistiem (neatkarīgi no valodas) kopīgiem žurnālistikas kvalitātes kritērijiem latviešu unkrievu preses redaktoru aptaujā – iegūti Nellijas Ločmeles pētījumā (Ločmele, 2006, 120–143).Tātad pētījumu pieredze apliecina, ka žurnālisti mēdz dot “pareizās”, normatīvās atbildes attiecībāuz svarīgiem profesionālās ideoloģijas kritērijiem (objektivitāte, žurnālista lomu izpratne,ētika), bet šie ideālie uzstādījumi maz pasaka par šo principu vai vērtību reālu internalizāciju unlietojumu lēmumu pieņemšanā un tātad galarezultātā – mediju tekstā. Kvantitatīvie mērījumiuzrāda proporcijas, kādās sadalās žurnālistu izpratne par lomu svarīgumu, bet šos datus grūtiinterpretēt īpaši tad, ja žurnālisti kā interpretējošas kopienas vai kā atsevišķi indivīdi ir tik dažādi,kā tas ir Latvijā.Taču jau 1998. gada aptaujas rezultāti par žurnālistikas kultūru un prakšu lomu (piemēram,jautājums, kurā lūgts salīdzināt latviešu un krievu žurnālistiku Latvijā) parādīja, ka abām grupāmtrūkst vienotu profesionālu kritēriju žurnālistikas prakses novērtēšanā un ka konkrēti jautājumipar profesionālo praksi, nevis ideālām vērtībām dod arī atklātākas, daudzveidīgākas atbildes.Tāpēc 2006. gadā veiktajā latviešu un krievu valodas sešu dienas laikrakstu žurnālistu izpētētika izmantotas dziļās intervijas, mēģinot sarunu diskursos ieraudzīt žurnālistu lomu izpratni,dažādos žurnālistikas modeļus un pieredzi. 5Žurnālisti par sevi: 21. gs. profesionālās vērtībasKopumā analizējot žurnālistu diskursus par sava izdevuma novērtējumu citu vidū, par profesionālajāmlomām, sabiedriski politisko situāciju un valodas kopienām Latvijā, galvenaissecinājums ir, ka žurnālistu profesionālie diskursi reprezentē lielu daudzveidību un dažādību,pie kam atšķirības nav tikai starp abu valodu mediju pārstāvjiem, bet tās ir daudzveidīgākas,neparedzamākas. Tātad žurnālistikā kā lielā mērā radošā nodarbē izpaužas gan individuālā, gankolektīvā profesionalizācija, 6 un kaut arī dažās redakcijās izteiktāk parādās kolektīvās darbavietas socializējošais spēks (vairāk kopīgu diskursu, parādību vērtējumu), tomēr žurnālistuizteikumos dominē individuālas vērtības. Iespējams, ka tās tik izteikti neparādītos žurnālistuproducētajos tekstos, bet žurnālistu interviju materiālos gan.Tā vienas redakcijas ietvaros ļoti atšķirīgi tiek vērtēta izdevuma redakcionālā neatkarība,prakse žurnālista darbību savienot ar darbošanos politikā, divu kopienu eksistences fakts, neitralitātes-aktivitāteskoncepti, attieksme pret profesionāla ētikas kodeksa nepieciešamību unizdevuma īpašnieka ietekmes novērtējums.46