LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAIntelektuāla atkāpeŠveices Ringier grupas Berlīnē izdotā politiskās kultūras žurnāla “Cicero” 2007. gada septembranumurā bija publicētas septiņpadsmit vadošu vācu un starptautisko intelektuāļu atbildesuz redakcijas jautājumu: “Jēdzieni kreiss un labējs noteica 20. gadsimta politiku. Kāda pretrunaformēs 21. gadsimtu?” 40 Lūk, neliels ieskats dažās atbildēs:4. tabulaVadošu vācu un starptautisko intelektuāļu viedokļi par jēdzienu kreisie-labējie nozīmi21. gadsimta pretrunu raksturojumosĒriks Hobsbaums(Hobsbawm)vēsturnieksPauls Nolte(Nolte)vēsturnieksMihaēls Linds(Lind)amerikāņuvēsturnieksMatiass Horkss(Horx)FuturologsEntonijs Gidenss(Gidens)SociologsErnsts U. fonVeiczekers(Weizsäcker)fiziķis un biologsKārlis kardinālsLēmans(Lehmann)“Kas attiecas uz kreiss-labējs pretstatu, tas acīmredzot saglabās centrālu lomu laikā, kadpadziļinās plaisa starp bagāts un nabags. Taču šodien pastāv draudi, ka tas nogrims iracionālajāetnisko, reliģisko vai citu grupu identitāšu mobilizācijā”. 41“Tas varētu būt pretstats starp fundamentālismu un racionālismu, kurš pārņem “progresīvskonservatīvs”mantojumu no 19., “demokrātija-diktatūra” no 20. gadsimta. .. Fundamentālismsun tā mazākais brālis populisms ir radušies Eiropā un Ziemeļamerikā un veido tur joprojāmnopietni ņemamus izaicinājumus. .. Bet uzmanīgi, fundamentālisms un populisms zeļ arīdemokrātijā, un otrādi, Ķīna sniedz piemēru “racionālās” nometnes nedemokrātiskamvariantam”. 42“Patria versus Plutopia. Tas ir konflikts, kas jau izspiež kreiss-labējs debates kā modernosabiedrību dziļāko ideoloģisko nodalījuma līniju. Patria – tas ir suburbānais, decentralizētais,nacionālistiskais kausējamais tīģelis, pārsvarā iekšzemieši, kalpotāji un vidusslānis,demokrātiska. Plutopia – ir urbāna, centralizēta, kosmopolītiska, multikulturāla, lielā mērāārzemnieki, ne egalitāra, plutokrātiska”. 43“Cietā kodola populisms pret “sistēmpolitiku” – 21. gadsimta galvenā politiskā pretruna. ..Vienā pusē populisti. Reakcionāri no labējiem un kreisajiem un dažkārt arī no centra. Tādaspasaules nostalģiķi, kurā viss vēl bija vienkāršs. .. Otrā pusē domājošie, jaunā, diskursīvā tipapolitiķi. [Tonijs Blērs, Angela Merkele – O. S.]”. 44 Sistēmiskā politika “gūst savu leģitimācijune vairs no “programmu” vai pasaules ainu īstenošanas, bet no praktiskām risināšanaskompetencēm. Tā savā kodolā kļūst ultrapragmatiska: kas funkcionē, tas funkcionē. Un lai kautkas funkcionētu, nepieciešamas alianses prom no visām sabiedriskajām grupām un nometnēm.Valsts, sabiedrība, indivīdi, ekonomika jāsinhronizē nākotnes problēmu risināšanai”. 45“Kas attiecas uz politiku, tad kreisais un labējais neizzudīs – tam metafora ir pārāk dziļiiesakņojusies. Es ļoti stipri pieņemu, ka politika riņķos ap dzīvi kā tādu. Dzīves politika skarvidi, dzīves stila maiņu, veselību, novecošanos, identitāti un tehniku. Tā varētu būt izdzīvošanaspolitika vai cerības politika – vai mazliet no abām.” 46“Vecā fronte pa kreisi = valsts, pa labi = privāts sadrūp tādā mērā, cik kļūst skaidrs, kaprivatizācija daudzkārt saasina sadales problēmas un nav atrisinājusi ekonomiskās pamatotībasproblēmas. Tā daži “labējie” atkal pievēršas valsts tikumiem.” 47“Mūsu nepārskatāmajā pasaulē cilvēki pieprasa pārskatāmu orientāciju. Pie tam nevarizvairīties, ka tiek lietoti arī šabloni un trāpīgi vārdi. Tie ir nepietiekami, bet daudzējādā ziņāarī neaizstājami. Tā droši vien paliks arī ar apzīmējumiem “kreiss” un “labējs” 21. gadsimtā.Pēc manas izjūtas “kreiso” stipri nosaka sabiedriskās un politiskās vienlīdzības doma. ...“Kreisajiem” pārstāvjiem un programmām tomēr draud briesmas kļūt ideoloģiski akliem, javiņi absolutizē šo vienlīdzības dogmu. ... “Labējs” pārstāv galvenokārt antiegalitāras pamatapozīcijas. ... Jēdziens “labējs” stipri dzīvo pateicoties tuvumam ar “konservatīvo”. ... Tas irīpaši svarīgi, ja šie ieskati ir brīvību veicinoši un nekavē patiesu progresu, kurš arī rīt seviapliecina kā tāds. ... Tomēr abi jēdzieni 21. gadsimtā tiks stipri mainīti. Tie nevar izvairītiesno globalizācijas tematikas un tiem vēl vairāk nekā līdz šim jārūpējas par to, lai tie neieslīdētukaut kādā fundamentālismā. Ja tie neizpildīs šīs nepieciešamības, viņi varētu arī ātri kļūtnelietojami.” 48155