LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA2001. gadā O. Lafontēns pievienojās globalizācijas kritiķu apvienībai Attac un regulāri publicējaG. Šrēdera valdību kritizējošu politisku sleju bulvāru avīzē “Bild”. Šajā laikā viņš jau VSDPrindās ir izolēts, ko tikai apstiprināja O. Lafontēna 2003. gada septembrī formulētais aicinājumsjauno federālo zemju VSDP organizācijām apvienoties ar postkomunistisko DPS. Tāpēc izstāšanāsno VSDP 2005. gada maijā bija ne tikai loģisks, bet arī paša O. Lafontēna sagatavots solis.Kļuvis par Kreisās līdzpriekšsēdētāju, O. Lafontēns turpināja paust uzskatus, kas varētu būttuvi vismaz daļai VSDP kreisā spārna pārstāvju. Viņš uzskata par kļūdainu “ASV politiku, kasnoved pie simts tūkstošu cilvēku nāves Irākā un Afganistānā” (Weimer, 2007, 7, 75) un vēlasmainīt Vācijas politiku, jo politiskās pārmaiņas globalizācijas, deregulācijas un privatizācijaszīmē ir novedušas pie tā, ka “arvien vairāk cilvēku tiek izslēgti no sabiedrības” (Weimer, 2007,7, 77). O. Lafontēns iestājas “par sociālo taisnīgumu, par mieru un par ekonomiskās un politiskāsvaras kontroli” (Weimer, 2007, 7, 77). Viņam esot sapnis panākt, ka Vācijā atgriežas sociālaistaisnīgums “vismaz tajos mērogos, kādos tas bija sastopams septiņdesmitajos un astoņdesmitajosgados”, bet Vācijas ārpolitikā notiek atgriešanās pie starptautiskajām tiesībām, “kā tas Brantalaikos bija pats par sevi saprotams” (Weimer, 2007, 7, 77).O. Lafontēns uzskata, ka Kreisā ir trešais spēcīgākais politiskais spēks valstī, bet Vācijasvēlētāju vidū jau pastāv “kreisais vairākums”, kas var nozīmēt tikai Kreisās, VSDP un S90/Zaļo atbalstītāju veidotu vairākumu. Taču “VSDP ir attālinājusies no saviem pamatprincipiem.VSDP vairs nav politiska satura” (Weimer, 2007, 7, 77). Jaunā Kreisā ir atbilde uz “VSDP kļūdainoattīstību”, jo “visu, kas neoliberālisma rezultātā ir ticis iznīcināts, jaunā Kreisā grib atkalatjaunot” (Weimer, 2007, 7, 79).Politologs Francis Valters uzskata, ka O. Lafontēns mērķtiecīgi un enerģiski strādā, lai atgrieztosVācijas valdībā. F. Valters trāpīgi ir rakstījis: “Turklāt 2007. gada Oskars Lafontēnspavisam tālejoši operē un argumentē tāpat kā 1997. gada Oskars Lafontēns. Tieši tā ir sociāldemokrātijasproblēma šodien: ar katru no tās pārmetumiem – Kreisā darbojoties populistiski,esot demagoģiska, sekojot iluzoriem mērķiem – tā zināmā mērā denuncē pati sevi, vismaz patisavu vēl tuvo pagātni, tās īsteni savus pašas politiskos lozungus, kuriem pateicoties tā 1998. gadāpaveica lēcienu (ministru) kabinetā”. 13Nav šaubu, ka, pateicoties tieši O. Lafontēnam, mainījies Kreisās tēls vecajās federālajāszemēs. Taču O. Lafontēns viens pats vēl nav visa Kreisā partija, kas joprojām ir visai pretrunīgspolitisks veidojums.Kreisā ideoloģiski pārstāv demokrātiskā sociālisma ideju, kas realizējama, pārvarot kapitālismu.Taču vienlaicīgi Kreisā atbalsta “demokrātiski un sociāli veidotu tirgus ekonomiku”. 14 Tiekuzskatīts, ka ekonomiskās un finanšu politikas jomā Kreisā seko keinsiānisma idejām.Par savas politikas bāzi Kreisā uzskata VFR pamatlikumu, kurā tā saskata uzaicinājumudemokrātiskajam sociālismam. Partija turpina kādreizējā federālā kanclera Villija Branta tradīcijasun rīkojas atbilstoši viņa devīzei “Iedrošināties vairāk demokrātijas”. Kreisā iestājas parparlamentārās un tiešās demokrātijas elementu savienošanu. Partija pieprasa VFR izstāšanosno tādām militārām savienībām kā NATO un ASV militāro bāzu likvidēšanu Eiropā. Tiek arīapliecināta solidaritāte ar Kubu, apsveikta notikumu attīstība Venecuēlā un Bolīvijā.Kreisā ir organizēta federālo zemju savienībās, no kurām lielākā ir Saksijā. BrandenburgāKreisā ir vislielākā partija un tai ir vairāk biedru nekā attiecīgajām VSDP un KDS šīs federālāszemes organizācijām. 2008. gada 30. jūnijā Kreisās rindās bija 74206 biedri. Tiesa, apvienošanāskongresa laikā Kreisajā partijā.DSP 70 procenti partijas biedru bija vecāki par 60 gadiem untikai 3,3 procenti bija vecumā līdz 30 gadiem. Tas izskaidrojams ar partijas biedru komunistiskopagātni, jo viņi savulaik ir bijuši VDR valdošās VSVP biedri. Rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju,vienīgi Zāras zemē ir aptuveni tāds pats partijas biedru skaits (243) kā Austrumvācijaszemēs. 15 Taču Kreisajā iestājas aptuveni divreiz vairāk jaunu biedru, nekā to pamet.152