12.07.2015 Views

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>LAIKU</strong> ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, <strong>KINO</strong>, <strong>POLITIKA</strong>nekavējoties, un maz runā par to, kas sagaidāms, tām noslēdzoties, proti, rezultāts dziesmās,kas pārstāv cīņas diskursu, ir sekundārs attiecībā pret status quo apzināšanu un pašu cīņasprocesu.Svarīgi ir ievērot, ka šo dziesmu teksti savas nozīmes komunicē pietiekami eksplicīti atšķirībāno galvenās iepriekšējo divu gadu desmitu stratēģijas – runāšanas zemtekstos. Domāju,tas izskaidrojams ar to, ka 80. gadu pašās beigās publiskajā telpā nacionālās pašpietiekamībasun suverenitātes ideja jau bija tiktāl nobriedusi un tik plaši akceptēta, ka ievērojami mazinājāsvai pat zuda nepieciešamība komunicēt ziņojumus zemtekstos. Tas sakrīt arī ar tālaikapadomju Latvijas presē redzamo, ko, analītiski izkārtojot pētāmā perioda hronoloģijā, iegūstšādu ainu.1987. gadam raksturīgākie procesi medijos ir problēmu apjaušana, dažādības aplēses unkompromisu meklējumi – pretrunas vēl nav nonākušas atklātas konfrontācijas stadijā. 1988.gadā notiek diskusijas un atšķirīgo pārliecību nostiprināšanās, prasības pēc pašnoteikšanāsjau sāk jūtami sniegties pāri ekonomiskās suverenitātes robežām un arī pats pārmaiņu processno partijas vadīta projekta pārtop pilsoniskā masu kustībā (Latvijā tas notiek līdz ar Tautasfrontes dibināšanu). Šajā gadā arvien vairāk politizējas gan identitātes jēdziens, gan prasības,ko iezīmē arī Tautas frontes uzvara PSRS Tautas deputātu vēlēšanās. Arvien atklātākā formānorisinās diskusijas par 1940. gadā notikušo Latvijas okupāciju (pirmā lielā šī atzinumapubliskā rezonanse notika Radošo savienību plēnumā). Savukārt 1989. gadā galvenie procesipresē ir politiskās un kultūras konfrontācijas saasināšanās, eksplicītas prasības pēc politiskāssuverenitātes, skatot to kā vienīgo risinājumu spriedzes noņemšanai. Tad pat partijas pozīcijaituvākie mediji sāk publicēt atklātas manifestācijas neatkarības atbalstam (Padomju Jaunatne,1989, 11.marts, 1).Šie paši procesi pietiekami uzskatāmi redzami arī populārās mūzikas jomā. Piemēram,analizējot dziesmas, kas ieguva augstu balsotāju atzinību “Mikrofona aptaujā”, var konstatēthronoloģisku pašpārliecinātības pieaugumu un autonomijas prasību paplašināšanos. 1987.gadā tikai vienā dziesmā no godalgotajām – “Gandrīz tautasdziesma” – izmantoti nacionālipiesātināti tēli, taču tajā nav izteikta cīņas diskursa. 1988. gadā tas jau ir pietiekami ekplicītsdziesmā “Pie laika”, bet 1989. gadā aptaujas godalgotajās vietās iekļuvušas jau divas dziesmas(“Taisnība” un “Brīvību Baltijai”), kas neslēpj savu mērķtiecību nacionālās pašapliecināšanāsprocesā.Būtiski ir arī tas, ar kādu nozīmju palīdzību šis diskurss tiek formulēts. Jau pieminējulaika dimensiju, kur tagadnes izmantošana akcentē nepieciešamību pēc neatliekamas rīcības.Savukārt tas, kas cīņas un/vai atriebības darbības leģitimizē un ievieto kontekstā, ir tēlu izmantojums.Tiem jābūt tādiem, kas akcentē piederību kopienai, tās vēsturi un veido saikniar mītisko pagātni (zelta laikiem). Viens no pētāmajās dziesmās visplašāk ekspluatējamiem(minēts 23 reizes piecās dziesmās) ir asins tēls. Asinis norāda uz izcelsmes radniecību, nenoliedzamuun ārējo apstākļu neietekmētu bioloģisku piederību kādai grupai (atšķirībā nosociālās vai kultūras piederības, kas var būt mainīga), aicina uz atkalapvienošanos, ja saitestikušas sarautas, piemēram, Asinis dzīslās atmiņas plūst/ [..]/ Lai tā vieno mūs/ Tā ir asinssvētuguns, u.c. (Vecgailis & Beļskis, 2007). Līdzīgi funkcionē arī tādi dabas un ģeogrāfiskitēli kā upes (Daugava, Gauja), kalni, klintis (Staburags), uguns, utt. Gan latviešu kultūrā kopumā,gan manā darbā pētāmajās dziesmās tie pastāv un piedalās nacionālās identitātes unlojalitātes formēšanā. Šie tēli rada nepieciešamo ētisko ietvaru, pamato atbrīvošanās centienupareizumu un jēgu, attēlo konfliktu nevis kā līdzvērtīgu interešu sadursmi, bet gan kā pareizoideju cīņu pret netaisnīgumu, proti, leģitimizē to.Vajadzīgo diskursu dziesmās konstruē ne tikai tēli, bet arī to mobilizējoši izteikumi, kasaicina arī pārvarēt grūtības, neskatoties uz lielo pretestību, un palikt uzticīgiem izvirzītajām183

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!