LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAŽurnāls “Zīlīte” (1958 – 1963)2008. gada augustā apritēja piecdesmit gadi, kopš pirmā bērnu žurnāla “Zīlīte” numura. Tasiznāca, pamatojoties uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biroja 1958. gada27. maija lēmumu par žurnāla izdošanu pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem.“Zīlītes” veidošanu uzticēja žurnāla “Bērnība” redakcijai un redaktorei Inesei Spurai. Redakcijaenerģiski izvirzījusi prasību pēc atsevišķiem žurnāliem bērniem un jaunatnei. Tālabžurnālam “Bērnība” pievienojās divi jauni periodiskie izdevumi – attiecīgi žurnāli “Zīlīte” un“Liesma” (Osmanis, 1977, 331).No 1958. līdz 1963. gadam “Zīlīte” pie bērniem “izlidoja” 30 000 līdz 50 000 eksemplāros,16 lappušu apjomā, ar krāsainām mākslinieku veidotām ilustrācijām. 4 Gandrīz katrā “Zīlītes”numurā bija nodrukāta dziesma, jauna rotaļa un padomi, kā bērniem pašiem izgatavot rotaļlietasno dabas materiāliem. “Zīlītē” publicējās daudzi mūsdienās zināmi mākslinieki, komponisti unliteratūras pārstāvji. Piemēram, daži no viņiem – Ojārs Vācietis, Laimonis Vāczemnieks, DagnijaZigmonte, Ilze Indrāne, Džemma Skulme, Oļģerts Urbāns, Margarita Stāraste, Arvīds Žilinskis,Romualds Kalsons un citi.I. Spura rakstīja, ka viņa vēlas veidot daudzveidīgu žurnāla saturu tēmu un žanru ziņā, piemēram,publicēt dzeju, stāstus, aprakstus (tēlojumus) par oktobrēnu un pionieru dzīvi, dzimteniun dabu, Padomju Savienības vēsturē nozīmīgiem notikumiem un citām tēmām.Par žurnāla popularitāti lasītāju vidū liecina tirāža, kas ar katru gadu arvien pieauga. Arī datipar “Zīlītes” peļņu rāda, ka tā pārsniedza plānoto. 5Zināms arī, ka žurnāls gatavoja tematiskos plānus ar tēmām, kuras bija paredzēts iekļaut “Zīlītes”saturā turpmākajā ceturksnī vai gadā. Žurnāla pirmo darbības gadu tematiskie plāni navsaglabājušies, bet, piemēram, 70. gadu vidū tapušajos dokumentos, kas glabājas Latvijas Valstsarhīvā, darbs bija viena no nemainīgajām tēmām, kurai bija plānots veltīt daļu žurnāla satura. 6Vērtības – darba mīlestības – akcentēšanas nepieciešamību žurnāla saturā apliecina “Zīlītes”darbinieku publikācijas par izdevumu citos laikrakstos. Piemēram, L. Vāczemnieks vērtē, kažurnāls “Zīlīte” ir bijis vajadzīgs lasītājiem, ja viņi“[..] sajutuši dzimtās zemes silto elpu, sadzirdējuši tālo un vētraino dienu atbalsi,iepazinuši darba skanīgo prieku, ja šī balss likusi tiem smieties, darījusi tos možusun dzīvespriecīgus” (Vāczemnieks, 1968, 168).Tādējādi var spriest, ka lasītāju iepazīstināšana ar darbu un darba prieka raisīšana bija viensno žurnāla mērķiem.Pirmā piecgade un metodeLai noskaidrotu, kā žurnāla saturā izpaudās šis secinājums, analizēju visus “Zīlītes” numuruspirmajos piecos iznākšanas gados no 1958. gada augusta līdz 1963. gada augustam. Šādu izvēlibalstīju L. Vāczemnieka apgalvojumā, ka pieci gadi ir bērna vidējais šī žurnāla lasīšanas laiks:“[..] Pēc pieciem gadiem nāk jau citi, kas vecu, sen zināmu vārdu lasa kā jaunu”(Vāczemnieks, 1983, 169–170).L. Vāczemnieks pauž redakcijas darbinieku uzskatu, ka pastāv tēmas, kuras nevar neatkārtotiestāpēc, ka ir mūžīgas, jo “Zīlītes” lasītāju loks nemitīgi mainās un atjaunojas pa mēnešiem,pat stundām. Viņš retoriski jautā:15