LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAkinokadru izmantošana, tomēr galvenais ir ideoloģiskais pienesums – padomju iekārtas un cīnītājusumināšana un tās ienaidnieku nosodīšana. Arī nākamajos gados t.s. vēsturiski revolucionārajaitematikai tika veltītās jaunas dokumentālās filmas, kas stāstīja par padomju varas izcilībuun iedzīvotāju uzticību tai. Nozīmīgāko vidū – M. Šneiderova triloģija “Mēs gājām ar Iļjiču”(20. gs. 60. gadi) un “Stafete” (1970), A. Līča triloģija “Testaments” (1963), “Salaspils pieminekļi”(1968) un “Iedēstiet rozes zemē nolādētā” (1971). A. Gribermana “Liesmainā pilsēta” (1966),“Vīrišķības taka” (1967), “Roberts Eidemanis” (1975) (Riekstiņš, 1981, 103–107). RaugotiesRīgas kinostudijas dokumentālo filmu filmogrāfijā, jāteic, ka visvairāk vēsturei veltīto filmu uzekrāniem ir iznākušas gados, kuru cipars noslēdzas ar “7” vai “5”, proti, gados, kad tika svinētasLielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas un uzvaras Lielajā Tēvijas karā apaļās jubilejas. Tomērauditorijas attieksme pret šiem darbiem bija rezervēta, atsaucību tie neguva.Situācija mainījās vien 20. gs. 80. gadu sākumā, kad kinoteātros sāka demonstrēt režisoraJura Podnieka uzņemto filmu “Strēlnieku zvaigznājs”.LietaFilmai “Strēlnieka zvaigznājs”, tāpat kā visām padomju laikā tapušajām Rīgas kinostudijasfilmām, ir sava lieta Latvijas Valsts arhīvā. Salīdzinājumā ar citām tālaika filmām arhīvā nonākušais“Strēlnieku zvaigznāja” dokumentu apjoms ir diezgan liels – lietā ir 235 lapas. Tajās –filmas scenāriju varianti, atsauksmes, dažādu sēžu protokoli, sarakste ar “Maskavu”, kā arīfilmas veidošanas gaitā tapuši dokumenti par filmas lenti, diktora tekstu, izmaksām. Ar retiemizņēmumiem gandrīz visi dokumenti ir mašīnrakstā, pārsvarā – krievu valodā. Latviešu valodā irtikai pirmais “Strēlnieku zvaigznāja” scenārija variants, daži Rīgas kinostudijas iekšējās apritesdokumenti, filmas latviešu versijas diktora teksts. Filmas pieteikuma un scenārija pirmais unotrais variants krievu valodā, kā liecina to izteiksmes veids un teikumu konstrukcija, ir izdomātsun tapis latviešu valodā un pēc tam tulkots krievu valodā. Savukārt t.s. sarakste ar Maskavukrievu valodā ir visai tipiskā 80. gadu sākuma padomju birokrātijas dokumentu formātā. 1Jāuzsver, ka visi lietā iekļautie filmas “Strēlnieka zvaigznājs” materiāli ir sava laika dokumentiar visiem raksturlielumiem, – tiem piemīt tālaika ideoloģiskais rāmējums, pašcenzūrasun cenzūras kontroles klātesamības izjūta, centra diktāts un atskaites par tā izpildi, atsevišķosgadījumos dokumentu tekstos iekodētais dubultnozīmes (vai iespējamās dubultnozīmes) lasījums.Arhīva lieta (kā tas šodien iespējams varētu tikt gaidīts) nedemonstrē nekādu vēlmi,veidojot šo filmu, apstrīdēt padomju varas leģitimitāti un oficiālo vēstures versiju, piedāvātjebkādas disidentisma izpausmes. Šie dokumenti ir spilgta liecība padomju laika kultūrradesprocesam un ļauj izsekot tam, tādējādi veidojot zināšanas un sapratni par to, kā šajā laikā tapisizcils mākslas darbs.Šajā rakstā piedāvāts ieskats filmas “Strēlnieku zvaigznājs” lietā un tās dokumentos.Filmas pieteikums1981. gada pavasarī Rīgas kinostudijas Mākslinieciskās padomes Hronikas sektors izskatījaArnolda Plauža un Jura Podnieka pieteikumu pilnmetrāžas dokumentālajai filmai ar nosacītunosaukumu “Latviešu sarkanie strēlnieki” vai “Esiet vīrišķīgi”. Tā ievadā korekti un vienlaikusarī spilgti un pārliecinoši formulēta filmas iekļaušanās padomju ideoloģiskajā sistēmā, tās uzdevumsun pienesums padomju vēstures izpratnē. Dokuments vēsta:92