LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAOlga ProskurovaLU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, doktorante (Latvija)FILMA AR BIOGRĀFIJU, MEITENE BEZ BIOGRĀFIJAS UNVIENS BALTS ZIRGSPar vienīgo režisora Ulda Brauna aktierlfilmu “Motociklu vasara”Rakstā tiek apskatīta pirmās un pēdējās dokumentālā kino režisora Ulda Brauna aktierfilmas “Motociklu vasara”(1975) “biogrāfija”. Tā ir fiksēta vairāku Rīgas kinostudijas redkolēģiju un Mākslinieciskās (Mākslas) padomessēžu protokolos, filmas veidotāju atmiņās un tā laika preses publikācijās. Viens no daudziem pārmetumiem, kasizskanēja “Motociklu vasaras” un citu režisoru (debitantu aktierkino jomā) filmu kritikās, bija neizprotami galvenovaroņu uzvedības motīvi, neskaidras “biogrāfijas”: “no kurienes nāk, kurp iet divi mūsdienu jaunieši?”, 1 “viņu biogrāfijasnezinām”. 2 “Tie ir mūsdienu Viņš un Viņa”, tā ir viena no iespējamām atbildēm. 3 Šis raksts ir mēģinājumssaprast, kāda biogrāfija 1970. gados varēja būt meitenei, kuras sapnis bija “ieraudzīt simt baltu zirgu”, un filmai,kuras liktenis bija kļūt par vienīgo dokumentālista spēlfilmu.Atslēgvārdi: Uldis Brauns, dokumentālistu debija aktierkino, Inese Jansone, Rīgas kinostudija, Scenārijuredakcijas kolēģija, Mākslas padome.Filma“Aizslīdējušā” gadsimta 70. gados vairāki latviešu kinematogrāfisti, kas bija apliecinājušisevi dokumentālā kino jomā, pievērsās aktierkino. 4 Kā vēlāk to mēģinās skaidrot viens noievērojamākajiem Latvijas dokumentālistiem Ansis Epners, kas gan tikai 1993. gadā spēja realizētpirmo un vienīgo spēlfilmu “Būris”: “paiet laiks un dokumentālajā kino paliek par šauru”(Redovičs, 2005, 11/12, 180).“Ko nozīmē par šauru?”, it kā polemizējot ar A. Epneru, jautā viens no Rīgas poētiskā dokumentālākino skolas iedvesmotājiem un pamatlicējiem, režisors Uldis Brauns – savas vienīgāspilnmetrāžas mākslas filmas “Motociklu vasara” (1975) – autors. “Man nav bijusi tāda sajūta,ka man nav ko darīt dokumentālajā kino, tomēr mākslas kino ir vairāk iespēju. Jo mākslas kino– tas jau ir nopietni”. 51972. gadā U. Brauns, kas jau bija paspējis ne tikai spilgti apliecināt sevi dokumentālajākino (sākumā kā operators un vēlāk kā režisors) 6 kā uzmanīgs un lirisks dzīves vērotājs, bet arīizstrādāt īpašu rokrakstu, 7 ko itāļu semiologs Umberto Eko (Eco) dēvē par mākslinieka idiolektu, 8pieteica Rīgas kinostudijā kārtējo aktierfilmas scenāriju, 9 ko bija pierunājis uzrakstīt “jauniešumīluli” prozaiķi Andri Jakubānu un jau pieredzējušo dramaturgu Elmāru Ansonu. Kā savā grāmatā“Vecās labās... Latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles” raksta Kristīne Matīsa, U. Brauns“līdz septiņdesmito gadu sākumam jau bija uzņēmis daudzas izcilas filmas. Tomēr klusībā viņšsapņoja par aktierfilmu...” (Matīsa, 2005, 199). Kā stāsta pats režisors, viņam “iekšēji gribējāsizmēģināt savus spēkus spēlkino. Mums ar Armīnu [Lejiņu] 10 radās ideja filmai “Zilā diena”, kurdivi jaunieši iet gar jūru un visu pārrunā, taču mums nebija skaidra literārā līnija, dramaturģija.Tas bija izplūdis sapnis par to”. 11 “Motociklu vasarai” vajadzēja kļūt par sapņa piepildījumu.Uz filmas scenārija pirmā varianta vāka, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā, ir pierakstīts tāreģistrēšanas datums studijā – 1972. gada 25. decembris. 12 Filmas galvenais varonis – Māris –strādā par krāsotāju Rīgas jaunceltnēs. Brīvdienas viņš pavada ar saviem draugiem (viņiem irbitlovkas [šeit un tālāk rindkopā autores kursīvs – O. P.] un sarkani motocikli “Java”). Māris103