12.07.2015 Views

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>LAIKU</strong> ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, <strong>KINO</strong>, <strong>POLITIKA</strong>Indivīdiem nav līdzvērtīgas pieejas tradicionālajiem masu saziņas līdzekļiem, taču viņiem iriespējams veidot savējos. Tomēr iespēja veidot mediju nenozīmē, ka tiek atrisinātas komunikācijasproblēmas – lai medijs būtu efektīvs, sasniegtu tos mērķus, ar kādiem indivīds medijuveidojis, ir nepieciešamas spējas piesaistīt mērķauditoriju un ar to mijiedarboties. Savukārt, laipiesaistītu auditoriju, ir nepieciešams daudz resursu – laiks, pieeja informācijai, spēja rakstiskiizteikties, līdz ar to interneta lietotājiem nav vienlīdzīgu iespēju veidot efektīvus un ietekmīgusmedijus. M. Kastellss mūsdienu sabiedrībās par varas turētājiem (power-holder) uzskata tādēvētos “pārmijniekus” (swithers), kuru rīcībā ir pieejas kodi “slēdžu” vadībai starp dažādiemtīkliem – piemēram, starp medijiem un politiku, finanšu tirgiem un tehnoloģijām, zinātni unmilitāro jomu, narkotiku tirdzniecību un globālajām finansēm (Castells, 2000, 5–24).Veiksmīgs tīmekļa žurnāla autors gan apliecina savu varas statusu un pieeju resursiem, ganpaplašina savus tīklus un nostiprina vietu elitē vai arī tiecas pēc tās. Internets nereti tiek dēvētspar demokrātisku vidi, taču demokrātisks tīmeklis ir tikai tiktāl, ka mazina atsevišķu ierobežojumunozīmi un piedāvāt jaunu starta punktu, no kura veidot savu statusu un realizēt savas vēlmesun iespējas. Tomēr, līdzīgi kā bezsaistē, arī tiešsaistē cilvēki dalās tajos, kam ir un tajos, kamnav; tajos, kas ir iekļauti tīklos un tajos, kas no tiem ir izslēgti. Internets var indivīdiem palīdzētsasniegt savus mērķus, bet var arī veicināt lielāku sociālu izolāciju (Sook, 2009, 509–531).Vairums tīmekļa autoru savus medijus veido kā nekomerciālus projektus. Maz ir tādu, kasar šīm tīmekļa aktivitātēm mēģina nopelnīt, lai gan reklāmas tīmekļa žurnālos pēdējā laikā sākparādīties arī Latvijā. Tomēr šo kustību uz priekšu nevirza nauda, bet gan netaustāmi labumi– uzmanība, atzinība, saites no citiem resursiem, sociālo tīklu paplašināšanās, citiem vārdiem,simboliskais un sociālais kapitāls. Apmeklējums, atsauksmes, norādes un klikšķi uz saitēm irblogosfēras valūta, un no šī skatījuma izriet arī izpratne par interneta žurnālu auditoriju – tai iriespēja reaģēt, rakstīt atsauksmes, izvēlēties, sekot līdzi.Olga Dragiļeva pētījumā par diskusijām livejournal.com krievvalodīgajā segmentā norāda,ka šīs tīmekļa žurnālu platformas populārāko lietotāju vidū sabiedriski nozīmīgie (tradicionālomasu saziņas līdzekļu dienaskārtībā iekļautie) jautājumi nav primārās blogotāju intereses, tomērviņi tos samērā plaši apspriež un saviem lasītājiem piedāvā no masu mediju dienaskārtības daļējineatkarīgu informāciju (Dragiļeva, 2007, 69). Šie secinājumi saskan ar projekta PEW Internet& American Life pētnieku datiem: lai gan daudzi populāri tīmekļa žurnāli ir par politiku, tomērautoru vidū populārākās tēmas ir viņu pašu dzīve un pieredze (37%), un par valdības īstenotopolitiku raksta vien 11% autoru (Lenhart & Fox, 2006, 9).“Livejournal.com krievvalodīgais segments daļēji ir medijiem alternatīva telpa, kurā notieksabiedriski svarīgu notikumu apspriešana, proti, risinās diskusijas ap to,” raksta O. Dragiļeva(Dragiļeva, 2007, 69). Publiski pieejamā informācija tiek pārinterpretēta, un lasītāji piedāvādažādus daudzveidīgus informācijas variantus, turklāt, kā norāda pētniece, populārākie tīmekļažurnāli veidojas par racionālas, ētiskas diskusijas telpu.Korporatīvie tīmekļa žurnāliKorporatīvie tīmekļa žurnāli ir interneta vietnes, kursa kā sabiedrisko attiecību rīku izmantouzņēmumi un institūcijas. Tajās rakstošie autori nerunā savā, bet gan pārstāvētā uzņēmumavārdā, un pauž nevis savu, bet gan uzņēmuma viedokli.Šī niša Latvijā ir viena no vismazāk attīstītajām, tomēr daži piemēri ir. Blogs ir, piemēram,mobilo telefonu operatoram “Amigo”, 9 un tajā uzņēmuma darbinieki raksta par akcijām, kurās“Amigo” ir iesaistījies (par tādu var uzskatīt, piemēram, akciju, kuras mērķis ir panākt atļaujuRīgas centrā sēdēt zālienā 10 vai kolektīvu asins ziedošanu 11 ), par dažādām kolektīva aktualitātēm62

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!