LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAVita ZelčeLU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, profesore (Latvija)“STRĒLNIEKU ZVAIGZNĀJA” LIETARežisora Jura Podnieka filma “Strēlnieku zvaigznājs” kļuva ne tikai par nozīmīgu notikumu latviešu padomjudokumentālajā kino, bet arī sabiedrības dzīvē, tās attiecību veidošanā ar vēsturi. Filmai bija ietekme arī uz savalaika kolektīvās atmiņas veidošanu, un tā pati, tapšana, skatīšanās un diskusijas pārtapa par kolektīvās atmiņas daļu.Rakstā iztirzātas Latvijas Valsts arhīva fondos esošās filmas “Strēlnieku zvaigznājs” lieta, kas ietver liecībaspar tapšanu – filmas pieteikumu, scenāriju variantus, varas iestāžu vērtējumus, aizliegumus, labojumu pieprasījumusu.c. Šie dokumenti ļauj izsekot padomju kinofilmu radīšanas praksei, kino un varas attiecībām, ideoloģiskorāmējumu veidošanai un/vai pielāgošanai, cenzūras darbībai.Atslēgvārdi: filma “Strēlnieku zvaigznājs”, režisors Juris Podnieks, dokumentālais kino, latviešu sarkaniestrēlnieki, latviešu strēlnieki, arhīva lieta.Padomju Savienībā vēstures funkcionēšana publiskajā telpā atradās absolūtā varas kontrolē.Vēsturei vara bija piešķīrusi savas leģitimitātes pamatotāja un reālo un nereālo, bet ideoloģiskitik vajadzīgo sasniegumu reģistratora lomu. Padomju valsts slavinājumi bija izlasāmi tālaikavēsturnieku darbos, tos plaši atainoja arī mediji — kinofilmas, televīzijas raidījumi, radio pārraides,preses publikācijas un izklaidējošā un izglītojošā literatūra.Padomju vēstures funkciju klāstā bija arī padomju laika kārtības nodrošināšana. DomātājsEliass Kaneti (Elias Canetti) pat uzsver, ka “laika kārtība ir pats svarīgākais kundzības atribūts”(Kaneti, 1999/1960, 336). To iemiesoja gan PSRS vēsturē iekļauto (un izslēgto) notikumuhronoloģija, gan arī valsts svētku dienu kalendārs, kas noteica publiskajā telpā svinamos masurituālsvētkus un īpašās brīvdienas. Padomju kalendārā izcilāko vietu ieņēma padomju valstsizveides un vēsturiskā triumfa datumi – Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena (7.,8. novembris) un Padomju Savienības uzvaras Lielajā Tēvijas karā gadadiena (9. maijs) (Lane,2001, 140–188). Šim kalendārām bija pakļauta padomju vēsturrade. Katrai šo triumfa dienujubilejai, īpaši “apaļajām” gadadienām, tika veltītas filmas, grāmatas, mākslas darbi, teātraizrādes, televīzijas un radio programma u.c. (Youngblood, 2007). No PSRS jubileju kalendāralielā mērā bija atkarīgs arī valsts līdzekļu piešķīrums kino projektiem.Kinofilmām – plašai auditorijai adresētiem medijiem – ir liela loma kolektīvās atmiņasveidošanā (sk. Connerton; Cubitt; Wertsch). PSRS vara ļoti aktīvi izmantoja tieši šo mākslasveidu ideoloģijas vēstījumu izplatīšanā un kolektīvās atmiņas rediģēšanā, ne tikai neļaujot varainevēlamus un kritiskus kolektīvās atmiņas uzplaiksnījumus publiskajā telpā, bet arī maksimālitiecoties kontrolēt individuālo atmiņu.Vēsture un kino20. gs. filmas (it īpaši pateicoties televīzijas popularitātei) ir kļuvušas par nozīmīgāko cilvēkuvēstures zināšanu veidotāju un kolektīvās atmiņas uzturētāju (Edgerton Rollins, 2001). Rīgaskinostudija vēsturei veltītās dokumentālas filmas sāka uzņemt 20. gs. 50. gados. Par pirmo lielākosasniegumu kino vēstures literatūrā, kas tapusi padomju periodā, dēvē režisora H. Šuļatinatriloģiju “Padomju vara Latvijā” (1959), “Vilkači” (1963) un “Latviešu strēlnieki” (1964). Partās vērtību tiek uzskatīta Latvijas, Maskavas, VDR un Čehoslovākijas arhīvu fondu vēsturisko91