LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAPadomē tika pieņemts lēmums sūtīt literārā scenārija tulkojumu krievu valodā uz Maskavu(uz Galveno mākslas filmu redakcijas kolēģiju) pēc komentāriem un atļaut Uldim Braunamstrādāt pie režisora scenārija. Tulkojumu veica Vladimirs Mihailovs. Maskava atsūtīja asuskomentārus. Raizējoties par to, ka filma “Motociklu vasara” ir režisora dokumentālista debijaaktierkino, krievu redaktori ieteica precizēt scenāriju, rūpīgāk izstrādājot galvenās varonesuzvedības vadmotīvus. Vainojot slikto tulkojumu Maskavas kritiskajā attieksmē pret scenāriju,Rīgas kinostudija pasūtīja jaunu “Motociklu vasaras” krievu versiju tulkotājam Jurim Kapem.Atbildes vēstulē no Maskavas iebildumi atkārtojās (neskaidri meitenes uzvedības vadmotīvi,divdomīgas attiecības, sasteigts fināls), taču tika dota atļauja veikt labojumus jau režisora scenārijā.Debitantu filmēšanas grupa – režisors Uldis Brauns un operatori Kalvis Zalcmanis unIvars Seleckis – saka gatavoties darbam.K. Matīsa raksta: “Ivars Seleckis vēlāk atklāj, ka visi trīs dokumentālisti nekad neesot neauglīgistrīdējušies par dokumentālā un aktierkino atšķirībām, viņi skaidri apzinājušies spēlesnoteikumus un savas stiprās puses – ikdienas darbā izkoptu īstuma izjūtu” (Matīsa, 2005, 204). Kāatzinās I. Seleckis sarunā ar šī raksta autori: “Bija sajūta, ka viņam [Braunam] vajag domubiedrusblakus, lai viņš nebūtu atkarīgs no spēles kino meistariem. Mums nebija nekādas hierarhijasfilmēšanas grupā. Viņam viss bija pirmoreiz, mums arī. Mums nebija nekādu kompleksu”. 41U. Brauns kopā ar domubiedriem – operatoriem – izstrādāja režisora scenāriju, ar filmasmākslinieku Uldi Pauzeru (par kuru gan nevar runāt kā par iesācēju mākslas kino jomā) uzzīmējakatru topošās filmas kadru. Šie zīmējumi nodoti glabāšanai Rīgas kinomuzejā. 42 Jāpiebilst, kaU. Pauzers bija arī autors “netveramā Zoltnera” 43 gleznai, ko filmas galvenais varonis saņēmadāvanā savā dzimšanas dienā.Tika pieņemts principiāls lēmums, ka filma būs melnbalta. “Filmas veidojumā izmantojāmdokumentālo stilistiku”, stāstīja U. Brauns intervijā Andrejam Volmāram. “Skatītājam jātic patiesībasilūzijai, nevis jāpakļaujas mūsu diktātam. Filma ir melnbalta, to demonstrēs uz parastāekrāna. Aktierus negrimēsim. Mūs interesē priekšmetu, ainavas poēzija, nevis fiksācija. Reālismsmums ir nevis mērķis, bet gan līdzeklis. Tāpat kā dzejolī, kur no ikdienišķiem vārdiem veidojaspoētisks tēls” (Volmārs, 1974, 27. jūl., 9).“Vēlāk Seleckis gan atceras, ka nebija viegli cīnīties pret vadības argumentu – ārzemēs visasfilmas ir krāsainas!”, raksta K. Matīsa. “Tomēr visi trīs poētiskā stila adepti pastāv uz melnbaltāsfilmas tiesībām, salīdzinot to ar grafiku tēlotājmākslā un prātā paturot neiepriecinošo pieredzi,ka krāsaina filma ar laiku izbālē un pazūd visa rūpīgi veidotā krāsu dramaturģija” (Matīsa, 2005,200).K. Zalcmanis stāstīja:“Labi atceros, kāda tolaik bija krāsainas filmas kvalitāte. Studija mums pat apsolījaKodaku, lai tikai mēs strādātu krāsās. Mūsu trijotne – Uldis Brauns, Ivars Seleckisun es – nepiekritām. Bet tas, ka melnbaltais attēls redzes atmiņā reproducējas tāds,kāds vērojams dzīvajā dabā, ir pilnīgi normāla uztveres parādība. Mūsu atmiņasun iztēle ir krāsaini. Mēs redzam krāsainus sapņus. Ja redzamais piesaista, cilvēkasmadzenes strādā – atmiņa un iztēle visu attēlam vajadzīgo pieliek klāt no sevis.Un notic, ka redzēts krāsains attēls. Tāds kā dzīvē. Loģiski” (Zīle, 2007, 308–309).U. Brauns gan atcerējās kādu gadījumu no dzīves: “Mums ar Kalvi [Zalcmani] bija komandējumsHarkovā. Kādā kinoteātrī viens no kinomehāniķiem, uzzinot, ka esam “Motociklu vasaras”autori, pastāstīja par filmas lielo popularitāti Ukrainā, bet Maskavas priekšnieki izteica nožēlu,ka tā nav krāsaina”. 441974. gada 5. martā Mākslinieciskās (Mākslas) padomes sēdē A. Serdants vēlējās precizēt:108