12.07.2015 Views

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>LAIKU</strong> ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, <strong>KINO</strong>, <strong>POLITIKA</strong>1983. gads- - 10.03. 14.04. 04.05. ----03.10. --01.02.06.07.08.09.11.12.1984. gads- -01. 02.-03.-04.-05.-06.-07.-08.24.09. -10.29.11. 03.12.11.12.1985. gads- -01. 02.19.03. -04.11.05.24.05.-06.26.07. 09.08.30.08.-09.-10.-11.16.12.21.1225.12.28.12.1986.gads06.01.22.01.23.01.30.01.31.01.13.02.25.02.28.03.31.03.01.04.15.04.11.05.12.05.-06.23.07. 14.08. 02.09.30.09.02.10.15.10.17.10.20.10.21.10.22.10.24.10.27.10.12.11.21.11..24.11.09.12.16.12.1987. gads- 05.02.01. 06.02.23.03. -04.-05.-06.-07.-08.-09.16.10.22.10.02.1130.11.-12.·Mēneši, datumi, kuros datēti kādi dokumenti2. att. Dokumentos fiksētais laika grafiksGlasnostj – iespēja pabeigt filmuA.R.: Tātad pārmaiņas sabiedrībā – Gorbačova pārmaiņas – glasnostj un perestroikapalīdzēja filmas tapšanas gaitā?Ā. K.: Ļoti, bez tām nebūtu bijis atļaujas. Arī Gorbačovam bija svarīga mūsu filma, viņšsavās runās bieži uz to atsaucās, jo bija glasnostj, perestroika, par ko rakstīja laikrakstos unrunāja televīzijā, bet nekas nenotika realitātē, Gorbačovs uz šo filmu atsaucās, apstiprinot, kapārmaiņas notiek. Varētu teikt, ka mēs bijām trāpījuši īstajā laikā ar to, ka jau 1983. gadā bijāmsākuši strādāt pie filmas veidošanas, tādēļ jau 1986. gadā mums bija ļoti aktuāls materiāls.Arī 1986. gadā, kad citi dokumentālisti nodarbojās ar atmaskošanu jeb rādīja to, ko pirms tamnedrīkstēja, cenšoties parādīt pēc iespējas asāk un “melnāk”, bet mūsu filmai bija cita ievirze,mēs bijām godīgi pret saviem filmējamajiem, mēs meklējām kopīgu valodu, devām vārdu uniespēju izteikties. Filmas tapšanas gaitā mēs nolēmām neizmantot nekādus scenārijā paredzētoskomentārus, jo viņi (filmētie jaunieši) taču nevar uz tiem atbildēt. Bija atrasts veids, kā filmēt– pār plecu, lai jauniešiem būtu tieša saruna ar sabiedrību un tajā pašā laikā viņi paši no sabiedrības,kurai agrāk nepievērsa uzmanību, nedeva vārdu; tas nenozīmē, ka viņi būtu slikti, tomērviņiem nepievērsa uzmanību.Filmu ļoti atzinīgi pieņēma jaunieši, jo tā viņiem bija “devusi vārdu”, iespēju izteikties, runātpar savām problēmām, jo ne tikai valsts līmenī, bet arī ģimenē viņiem šādsa iespējas nebija.Tā satrieca pieaugušos.81

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!