LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAPretstatā Sartra skatiena naidīgumam, Simona de Bovuāra atzīst otru, citu par manai brīvībainepieciešamu nosacījumu, sofistiski pierādot, ka brīvība iespējama, ja citi brīvie atzīst un novērtēmanu darbību un projektus. Tikai komunikācija ar otru var piešķirt nozīmi maniem uzskatiemun rīcībai, tāpēc citu brīvības vairošana iekļaujama mana autentiskuma projektā.Tad brīvība un tās neatņemama sastāvdaļa – autentiskums – nav egoistisks un neētisks. 2Attīstot tālāk Sartra nepabeigto eksistenciālo ētiku, Simona de Bovuāra savā divnozīmības(ambiguity) ētikā cenšas pasargāt autentiskumu no imorālisma. Autentiskums nenozīmē tiesībasignorēt jebkurus sabiedrības aizliegumus un izgudrot veidus, kā apiet ikvienu sabiedrības brīvībasierobežojumu. Problēmas sarežģtībai pietuvināts minētais morāles divnozīmības princips: eksistenciraksturo nenoteiktība, nozīmju un aspektu dažādība, to nenošķiramība. Pēckara tā sauktajāmorāles periodā uzrakstītajā darbā “Divnozīmības ētika” (1947) uzsvērts, ka ikviens gadījumsir vismaz divējādi vērtējams. Nav iespējams visiem dzīvot pēc viena un tā paša standarta. Viensmērs neder visiem. Minētie un citi franču intelektuāļi daudz darījuši, lai pamatotu atbildīgasbrīvības ideju un vienlaikus aicinātu sabiedrību uz trauslu, bet savu ieloga, nozīmes un jēgasmeklējumu, kas tik nepieciešams, lai vienveidīgo konjunktūru nomainītu uzskatu daudzveidība.21. gadsimta izpratnē brīvība nav tikai ierobežojumu atcelšana un robežu nojaukšana. Tā irbīstama un neizbēgama, kārota un graujoša, faktiski iemiesota un ideāli transcendenta. Tikaiatbildīga brīvība padara par morālu personu.Divi opozīcijas tipi. Varam runāt par diviem autentiskuma un opozīcijas tipiem. Pirmaissaistīts ar tiešu, radikālu patērnieciskas ievirzes mērķu atmaskojumu un norobežošanos no tiem.Biežāks un dažkārt produktīvāks ir cits opozīcijas veids, – paplašinot tematiku, domājot par citiem,pašsaprotamībai pretējiem ielogiem un saturiem, pie kuriem pieder transcendence, ideāls,intelektuālā tematika un citas konjunktūrai svešas lietas.Iztapt lasītājam nozīmē neautentiski atražot esošo pozīciju un viedokli. Informatīvās videstīrības saglabāšanā var noderēt viedokļu dažādība, kas nav iespējama bez autentiskuma, individuālaspatības un ētikas. Mazliet cildenuma, mazliet ideālu piedāvājuma, mazliet drosmesun pilsoniskuma var mainīt žurnālistikas vietu kultūrā un samazināt informatīva piesārņojumadraudus. Iecietība pret trauslu, bet savu nozīmes meklējumu var tikai veicināt autentiskumu untam sekojošu ideju dažādību, kas iespējama atbildīgā brīvībā.Cita triāde. Attiecībā uz to, kas atzīstams par piesārņojumu, nebūt nepastāv vienkāršs nošķīrums.Tīru apģērbu no netīra krekla vieglāk nošķirt nekā tīru no netīras informācijas, kur vajadzīgs racionālsarguments, ne tikai redzes jutekliskums. Līdzīgi arī attiecībā uz opozīciju patērnieciskai konjunktūraivienādas receptes nav dodamas, jo dzīves stili brīvības situācijā ir dažādi, pārsteidzoši citādiun daudzveidīgi. Kategoriski prasīt no žurnālistikas tīru, nepiesārņojošu informāciju nav iespējams.Vēl mazāk līdzēs sodi, kuri turklāt izvirzīs pamatotus protestus par vārda brīvības ierobežošanu uncilvēktiesībām. Situāciju var mainīt, pirmkārt, izglītības, īpaši profesionālās, pārorientācija, iekļaujottranscendenta, ideāla, mērķu diskursu, lai variētu individuālu domāšanu un atbildību. Konjunktūruvar ietekmēt tās apzināšanās un novērtējums kultūrā. Tad triādi – nauda, slava, vara – papildinās citatriāde, kas opozīcijā pirmajai – intelekts, patība, ētika. Tādējādi tiks veicināta informācijas daudzveidībaun relatīva neatkarība no popkultūras fetišiem vai iztapšanas aprindu vērtībām. Par žurnālistapatību, tās autentiskumu jau runāts iepriekš. Mazliet par intelektuālismu un ētiku.Intelekts ir kopta un attīstīta spēja domāt racionāli, kritiski un kopsakarā ar iespējami dažādāmnorisēm telpā un laikā. Intelekts iekļauj radošumu, prātu un rūpību kādas parādības vainorises padziļinātā aplūkojumā.Mediju intelektuālis – dziļa un plaša kopsakara domātājs, jaunu ideju radītājs, svaiga skaidrojumaveicējs, sociālās jēgas, nozīmes patstāvīgs, neietekmēts izpratējs un paredzētājs.9