LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA1981. gada 28. jūnijā PSRS Kinematogrāfijas valsts komitejas Dokumentālo, zinātniskipopulāro un mācību filmu pārvalde LPSR Goskino priekšsēdētājam O. Rudņevam un Rīgaskinostudijas direktoram H. Lepeško nosūtīja vērtējumu par pārstrādāto scenāriju. Tajā uzteiktsscenārija autoru J. Podnieka un A. Plauža darbs un norādīts:“Īsā termiņā autoriem izdevies pārstrādāt scenāriju, kas agrāk iesniegts Pārvaldē,turklāt autoru darba kvalitāte pelna pašu augstāko novērtējumu. Scenārijā, ko raksturolaba literārā kvalitāte, dziļi atsegta sarkano latviešu strēlnieku dzīvā saikne arsavas tautas dzīvi, ar mūsu valsts tautām, ar padomju valsts vēsturi.Daudz precīzāka ir intervēto varoņu atlase, kopumā veiksmīgs dzīves materiāladramaturģiskais veidojums.Tikai viens neliels lūgums: strādājot pie filmas gribētos, lai autors un režisors atrastupieņemtāku ainas risinājumu, kurā Arturs Skrastiņš (24. lpp.) stāsta par savu mazopensiju un to, ka spiests cienījamajā vecumā joprojām strādāt, jo jaunatni “ar runguneizdzīsi” strādāt par 110 rubļiem.Scenārijs apstiprināts, tiek atļauta filmas laišana ražošanā.” 28Joprojām varai neērti ir filmas galvenie varoņi – strēlnieki.Pēc atļaujas saņemšanas Rīgas kinostudijā tika izdota pavēle, ka dokumentālās filmas “Strēlniekuzvaigznājs” filmēšana sākas 1981. gada 27. jūlijā. Filmēšanas periodam jānoslēdzas 1982.gada 31. janvārī, bet filmas ražošana jābeidz 1982. gada 1. aprīlī. Darbam kopumā atvēlēti deviņimēneši un divas dienas. “Strēlnieku zvaigznāja” tāmi veido 95,24 tūkstoši rubļu. 29Filmas arhīva dokumentos ir vēl arī citas t.s. atļaujas. Piemēram, Latviešu sarkano strēlniekumuzeja direktora V. Šteina akcepts noteiktu strēlnieku iekļaušanai filmā. 30 1982. gada 22. martāJ. Podnieks lūdza par filmas diktora teksta autoru uzaicināt dzejnieku Jāni Peteru. 31 Tas tika arīizdarīts. Filmas “Strēlnieku zvaigznājs” dokumentos ir arī diktora teksts. 32Arhīva lietā atrodas arī vairākas pozitīvas atsauksmes par jau gatavo filmu. To autori bijaLatviešu sarkano strēlnieku muzeja direktors V. Šteins, 33 redaktors J. Margoļins, 34 redaktore R.Frijāre. 35 Arī Maskavas atsauksme kopumā bija labvēlīga, lai gan daži labojumi tika pieprasīti.1982. gada 27. aprīļa PSRS Kinematogrāfijas valsts komitejas Dokumentālo, zinātniski populāroun mācību filmu pārvaldes vēstulē LPSR Goskino priekšsēdētājam I. Īvertam un Rīgas kinostudijasdirektoram H. Lepeško sacīts:“Noskatoties pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Strēlnieku zvaigznājs” (rež. J. Podnieks),Pārvalde pieņem to izlaišanai uz Savienības ekrāna un prasa veikt sekojošuslabojumus.1. Sākot stāstu par sarkanajiem latviešu strēlniekiem, ir nepieciešams pateikt daudzskaidrāk par viņu ieguldījuma revolūcijā nozīmi.2. Vēstures faktu, liecinošu par to, ka 1917. gada maijā Apvienotais strēlnieku pulkspārgāja revolūcijas pusē, ir nepieciešams izdalīt, izdarot akcentu uz šo svarīgo notikumu.Te arī vajag paskaidrot, ka tie bija saformētie karapulki, kas drīz sāka dēvēties “revolucionārie”.3. Svarīgi apkopojoši pateikt par latviešu sarkano strēlnieku paaudzes lomu padomjuvaras Latvijā nodibināšanā un attīstībā.” 36Arhīva lietā nav liecību par šo labojumu veikšanu, tomēr, neizbēgami, tie tika izdarīti. Filmasdokumentu vidū ir Rīgas kinostudijas Hronikas sektora Mākslinieciskās padomes slēdziens, ka99