03.06.2013 Views

arqiteqturis konservaciis istoria Yuka Yokileto - Ancient Georgia

arqiteqturis konservaciis istoria Yuka Yokileto - Ancient Georgia

arqiteqturis konservaciis istoria Yuka Yokileto - Ancient Georgia

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

168 <strong>arqiteqturis</strong> <strong>konservaciis</strong> <strong>istoria</strong><br />

Jurnal National-is gamomcemlis, adolf<br />

tieris (1797-1877 ww.), mier iyo momzadebuli,<br />

taxtze aiyvana lui filip I, orleanis<br />

hercogi (1830-48 ww.), romelmac<br />

dasabami misca SeZlebuli burJuaziis<br />

`oqros xa nas~. kapitalizmma da industrializmma<br />

warmatebas miaRwia. Sinagan<br />

saqmeTa ministrTan, fransua-pYer gi-<br />

Yom gizosTan erTad (1787-1874 ww.), mefem<br />

daamyara `konservatul-pirovnuli~<br />

reJimi. gaTvaliswinebul iqna erovnuli<br />

arqiteqturuli memkividreobis dacvisa<br />

da inventarizaciis gamo Zalisxmevac,<br />

rac dagvirgvinda 1830 wlis oqtomber-<br />

Si, rodesac gizom SemoiRo Tanamdeboba<br />

Inspecteur général des monuments historiques de<br />

la France (safrangeTis istoriul ZeglTa<br />

generaluri inspeqtori). pirve li generaluri<br />

inspeqtori iyo lui vite, romelic<br />

1834 wlis 27 maiss prosper merimem<br />

Secvala.<br />

generaluri inspeqtoris saqmianoba<br />

orgvari iyo: erTi mxriv, mas unda<br />

uzrunvelyo yvela im Senobisa da Zeglis<br />

sruli da zusti siis Sed gena, romlnic<br />

mTavrobisgan seriozul yuradRebas imsaxurebda;<br />

me o re mxriv, mas ekisreboda<br />

restavraciebis kontroli, adgilobrivi<br />

or ga noebis administraciuli xelmZRvaneloba<br />

da adgilobriv korespon denteb<br />

Tan kavSiris damyareba. mogvianebiT,<br />

1837 wels, misi amocanebis ganxorcielebaSi<br />

inspeqtoris Sesa wev nad, Commission<br />

des monu ments histo riques (istoriul<br />

ZeglTa komisia) daarsda. gizom, romelic<br />

TviTon iyo axali istoriis profesori<br />

sorbonaSi, gadmoTargmna Seqspiri<br />

da saf rangeTis istoriis sabuTebi gamosca.<br />

rogorc ministri, is miznad isaxavda<br />

`Zveli safrangeTi Semoeyvana axali<br />

Taobebis mexsierebasa da cnobierebaSi,<br />

gaeRviZebina CvenSi samarTlisa da<br />

TanagrZnobis gancda Zveli safrangeTis<br />

sazogadoebis mimarT, romelmac didi<br />

ZalisxmeviTa da didebiT icxovra 15<br />

saukunis ganmavlobaSi, raTa Seeqmna is<br />

memkvid reoba, romelic Cven miviReT~ 149 .<br />

warsuli warmogvidgenda kacobriobis<br />

xa siaTs, Rirsebas da beds. istoriuli<br />

Zeglebi ar moicavda mxolod da mxolod<br />

erT istoriul fazas, aramed qmnida<br />

mowmobaTa uwyvet, ga n grZobad jaWvs<br />

(23 oqtomberi, 1830). da Tumca is nanonda<br />

mraval dana kargs, musée des monuments<br />

Français-is CaTvliT, mainc Segulianebuli<br />

iyo bolo drois gamokvlevebi mas<br />

imediT aRavsebda. safrangeTis arqiteqtu<br />

ruli memkvidreoba saocrad mdidari<br />

iyo, magram misi mdgomareoba _ Zalian<br />

cudi. istoriuli Senobebis uniaTo Seke-<br />

Tebebis gamosasworeb lad meti kvleva<br />

da istoriuli <strong>arqiteqturis</strong> meti codna<br />

iyo saWiro, agreTve meti yuradReba<br />

gamagrebisa da <strong>konservaciis</strong>admi da ara<br />

res tav raciisa da rekonstruqciisadmi.<br />

arsebuli resursebi Zalian SezRu duli<br />

iyo da maTi marTva ar iyo ioli saqme.<br />

nacvlad Tanxebis kon centraciisa ramdenime<br />

gamorCeul nagebobaze, komisiam<br />

amjobina Tanxe bis ufro didi raodenobis<br />

SenobebisTvis gamoyeneba, minimaluri<br />

Care viT am etapze da momavalSi maTi<br />

gagrZelebis imediT, roca meti saxs rebi<br />

gamoCndeboda. generaluri inspeqtoris<br />

Carevis ufleba Zalian Se z Ruduli iyo<br />

da, xSir SemTxvevaSi, mas SeeZlo, mxolod<br />

ecada, daerw munebina adgilobrivi<br />

xelisufleba, Tavi Seekavebina ama Tu<br />

im Zeglis dangrevisgan, Tu amas ar moi-<br />

Txovda transportis problemebi an ram<br />

msgavsi mizezebi.<br />

1831 wels lui vitem (1802-73 ww.) pirvelad<br />

imogzaura qveynis ku l turuli<br />

memkvidreobis Sesaswavlad da masze moxsenebis<br />

mosamzadeb lad. man SearCia is<br />

istoriuli Senobebi, romlebic gansaku-<br />

TrebiT sa gulisxmo iyo xelovnebisa da<br />

<strong>arqiteqturis</strong> istoriisTvis; Senobebi,<br />

romlebmac igi yvelaze metad miizida,<br />

XIII-XV saukuneebiT TariRdebo da. vites<br />

SefasebebSi sakmao mgrZnobeloba gamo-<br />

149 lèon, 1951:114.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!