Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Privātā <strong>un</strong> ģimenes dzīve <strong>un</strong> tiesības stāties laulībā<br />
Piemērs. Lieta Carpenter 217 attiecās uz trešās valsts valstspiederīgo, kas bija precējusies<br />
ar Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kura uzņēmums <strong>par</strong> atalgojumu sniedza<br />
pakalpojumus citās dalībvalstīs. Tika veiksmīgi pierādīts, ka, neļaujot sievai kopā<br />
ar vīru palikt Apvienotajā Karalistē <strong>un</strong> pieskatīt vīra bērnus, kamēr viņa nebija valstī,<br />
tiktu ierobežota vīra brīvība sniegt pakalpojumus ES. Šajā spriedumā Tiesa, pamatojoties<br />
uz LESD 56. pantā noteikto pakalpojumu sniegšanas brīvību, atzina tāda ES<br />
pilsoņa ģimenes tiesības, kurš nekad nebija dzīvojis ārvalstīs, taču veica pār<strong>robežu</strong><br />
saimniecisko darbību. EKT arī atsaucās uz ECTK 8. pantā noteiktajām pamat<strong>tiesībām</strong><br />
uz ģimenes dzīves neaizskaramību.<br />
Tiesa ir atzinusi, ka noteiktos apstākļos uzturēšanās tiesības var būt tieši saistītas ar LESD<br />
20. pantā noteikto ES pilsoņa statusu, piemērojot to tad, ja ES pilsonis nekad nav izmantojis<br />
tiesības uz brīvu pārvietošanos.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Ruiz Zambrano 218 Tiesa secināja, ka trešo valstu valstspiederīgajiem,<br />
kuru bērni ir apgādājami <strong>un</strong> nepilngadīgi Beļģijas pilsoņi, ir jāpiešķir<br />
atļauja uzturēties <strong>un</strong> strādāt Beļģijā, lai viņi varētu dzīvot kopā ar saviem bērniem<br />
<strong>un</strong> viņus uzturēt. Tiesa atzina Brīvas pārvietošanās direktīvas 3. panta 1. p<strong>un</strong>ktu <strong>par</strong><br />
nepiemērojamu, jo bērni — ES pilsoņi — nekad nebija pārcēlušies vai dzīvojuši tādā<br />
dalībvalstī, kas nebija to izcelsmes dalībvalsts. Tiesa tieši atsaucās uz viņu ES pilsoņa<br />
statusu, kas noteikts LESD 20. pantā, lai piešķirtu viņu vecākiem, trešās valsts valstspiederīgajiem,<br />
atļauju strādāt <strong>un</strong> uzturēties Beļģijā. Tiesa norādīja, ka, atsakot šādu<br />
atļauju, “minētajiem bērniem [tiktu atņemta] iespēj[a] faktiski izmantot ar Savienības<br />
pilsoņa statusu saistītās tiesības”, jo viņiem būtu jāpamet Savienības teritorija,<br />
lai būtu kopā ar vecākiem.<br />
Taču šāds nolēmums tika pieņemts konkrētās lietas apstākļu dēļ, <strong>un</strong> šis princips neattiecas<br />
uz visiem gadījumiem. Piemēram, bērnam, kas ir Savienības pilsonis, jābūt juridiski,<br />
finansiāli vai emocionāli atkarīgam no trešās valsts valstspiederīgā, kam atteiktas uzturēšanās<br />
tiesības, jo šādas atkarības dēļ Savienības pilsonim nāktos pamest ne tikai tā<br />
217 EKT 2002. gada 11. jūlija spriedums lietā C-60/00 Mary Carpenter pret Secretary of State for the Home<br />
De<strong>par</strong>tment (Krājums 2002, I-06279. lpp., 36.–46. p<strong>un</strong>kts); EKT 1992. gada 7. jūlija spriedums lietā<br />
C-370/90 The Queen pret Immigration Appeal Trib<strong>un</strong>al <strong>un</strong> Surinder Singh, ex <strong>par</strong>te Secretary of State<br />
for the Home De<strong>par</strong>tment (Krājums 1992, I-04235. lpp.) <strong>par</strong> iespēju pieprasīt šādas tiesības tādiem ES<br />
pilsoņiem, kuri atgriežas savā piederības valstī.<br />
218 Tiesas 2011. gada 8. marta spriedums lietā C-34/09 Ruiz Zambrano pret Office national de l’emploi<br />
(ONEM) (Krājums 2011, I-01177. lpp.); EKT 2004. gada 19. oktobra spriedums lietā C-200/02 K<strong>un</strong>qian<br />
Catherine Zhu <strong>un</strong> Man Lavette Chen pret Secretary of State for the Home De<strong>par</strong>tment (Krājums 2004,<br />
I-09925. lpp., 42.–47. p<strong>un</strong>kts).<br />
123