Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ievads<br />
ES tiesību aktiem”. ES institūcijas, kurām līgumos piešķirtas attiecīgas pilnvaras, ir pieņēmušas<br />
ES regulas, direktīvas <strong>un</strong> lēmumus, ko bieži dēvē <strong>par</strong> “sek<strong>un</strong>dārajiem ES tiesību<br />
aktiem”.<br />
ES ir attīstījusies no trim starptautiskām organizācijām, kas tika nodibinātas 20. gadsimta<br />
piecdesmitajos gados <strong>un</strong> darbojās enerģētikas, drošības <strong>un</strong> brīvās tirdzniecības<br />
<strong>jomā</strong> <strong>un</strong> ko kopā dēvēja <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> Kopienām. <strong>Eiropas</strong> Kopienu galvenais mērķis bija<br />
veicināt ekonomikas attīstību, nodrošinot personu brīvu pārvietošanos <strong>un</strong> preču, kapitāla<br />
<strong>un</strong> pakalpojumu brīvu apriti. Tādējādi personu brīva pārvietošanās ir ES pamatprincips.<br />
Pirmā regula <strong>par</strong> darba ņēmēju brīvu pārvietošanos 4 tika pieņemta 1968. gadā, <strong>un</strong> tajā<br />
tika atzīts, ka darba ņēmējiem jāvar ne tikai brīvi pārvietoties, bet arī ņemt līdzi savus<br />
ģimenes locekļus neatkarīgi no to valstspiederības. ES ir izstrādājusi komplicētu papildu<br />
tiesību aktu kopumu <strong>par</strong> sociālā nodrošinājuma tiesību pārvietošanu, <strong>par</strong> <strong>tiesībām</strong> uz<br />
sociālo palīdzību <strong>un</strong> <strong>par</strong> veselības aprūpi, kā arī noteikumus <strong>par</strong> kvalifikāciju savstarpēju<br />
atzīšanu. Liela daļa šo tiesību aktu, ko galvenokārt izstrādāja ES valstspiederīgo<br />
vajadzībām, attiecas arī uz dažādām tādu personu kategorijām, kuri nav ES dalībvalsts<br />
valstpiederīgie.<br />
To valstu valstspiederīgiem, kas nav ES dalībvalstis (t. i., Islande, Lihtenšteina <strong>un</strong> Norvēģija)<br />
<strong>un</strong> ir noslēgušas līgumu <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas zonu (EEZ), kurš stājās spēkā<br />
1994. gadā, ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos kā ES valstspiederīgajiem 5 .<br />
Tāpat pamatojoties uz īpašu ES <strong>un</strong> Šveices nolīgumu, kas tika noslēgts 1999. gada<br />
21. jūnijā 6 , tiesības pārvietoties <strong>un</strong> apmesties ES ir arī Šveices pilsoņiem. ES <strong>un</strong> EEZ valstis,<br />
kā arī Šveice, ir <strong>Eiropas</strong> Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ir starpvaldību<br />
organizācija, kas izveidota brīvās tirdzniecības <strong>un</strong> ekonomikas integrācijas veicināšanas<br />
nolūkā. EBTA ir savas iestādes, tostarp tiesa. EBTA tiesa ir pilnvarota interpretēt<br />
EEZ līgumu attiecībā uz Islandi, Lihtenšteinu <strong>un</strong> Norvēģiju. Tā ir izveidota pēc <strong>Eiropas</strong><br />
Savienības Tiesas <strong>par</strong>auga <strong>un</strong> ievēro tās judikatūru.<br />
ES tiesībās var būt piešķirts privileģēts statuss arī Turcijas pilsoņiem. Viņiem nav tiesību<br />
brīvi ieceļot vai pārvietoties ES. Taču 1963. gadā tika noslēgts <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas<br />
Kopienas (EEK) <strong>un</strong> Turcijas Asociācijas nolīgums (Ankaras nolīgums) <strong>un</strong> 1970. gadā tika<br />
4 Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68.<br />
5 Līgums <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas zonu, 1992. gada 2. maijs, III daļa, Personu brīva pārvietošanās <strong>un</strong><br />
pakalpojumu <strong>un</strong> kapitāla brīva aprite (OV L 1, 1994.).<br />
6 Nolīgums starp <strong>Eiropas</strong> Kopienu <strong>un</strong> tās dalībvalstīm, no vienas puses, <strong>un</strong> Šveices Konfederāciju, no otras<br />
puses, <strong>par</strong> personu brīvu pārvietošanos, <strong>par</strong>akstīts 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā, stājās spēkā<br />
2002. gada 1. jūnijā (OV L 114, 2002., 6. lpp.).<br />
17