Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
pazemojošu apiešanos, vai sodīšanu (ECTK 3. pants). Šajā gadījumā nav jāpierāda vajāšana<br />
[1951. gada] Ženēvas Konvencijā noteikto iemeslu dēļ. Piespiedu izraidīšanas aizliegumam<br />
nav izņēmumu (skatīt 3.1.7. sadaļu).<br />
ECT sliecas izskatīt lietu atbilstību vai nu ECTK 2. pantam, vai arī tās 3. pantam atkarībā<br />
no konkrētajiem apstākļiem <strong>un</strong> apiešanās, kāda personai draud piespiedu izraidīšanas<br />
vai izdošanas gadījumā. Galvenā abu ECTK pantu atšķirība ir šāda: lietās, kas attiecas uz<br />
ECTK 2. pantu, nāves draudiem atgriešanās gadījumā jābūt pilnīgi noteiktiem, savukārt<br />
lietās, kas attiecas uz ECTK 3. pantu, jābūt pietiekamam pamatojumam uzskatīt, ka pārvietojamajai<br />
personai draudētu reāls risks piedzīvot spīdzināšanu vai citu šajā normā aizliegtu<br />
nežēlīgu izturēšanos.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Bader <strong>un</strong> Kanbor pret Zviedriju 104 ECT secināja, ka, izraidot<br />
personu uz Sīriju, kur šai personai piespriests nāves sods in absentia, tiktu pārkāpts<br />
ECTK 2. <strong>un</strong> 3. pants.<br />
Piemērs. Lieta Al-Saadoon pret Apvienoto Karalisti 105 : Apvienotās Karalistes iestādes,<br />
kas darbojas Irākā, nodeva Irākas civiliedzīvotājus Irākas kriminālajai administrācijai,<br />
lai gan tie bija apsūdzēti noziegumā, kas sodāms ar nāves sodu. Tika konstatēts,<br />
ka Apvienotā Karaliste pārkāpa ECTK 3. pantu. Tiesa neuzskatīja, ka ir jāizskata,<br />
vai tika pārkāpts arī ECTK 2. pants vai Protokols Nr. 13.<br />
ECT galvenokārt ņem vērā prognozējamās sekas, kādas radītu personas pārvietošana<br />
uz ierosināto atgriešanās valsti. Tā izvērtē personas individuālo stāvokli, kā arī vispārīgos<br />
apstākļus valstī, piemēram, vai tajā ir plaši izplatīta vardarbība vai bruņots konflikts <strong>un</strong><br />
vai tajā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Ja persona ir piederīga grupai, kas sistemātiski piedzīvo<br />
nežēlīgu izturēšanos 106 , personīgā riska faktorus var nebūt jāpierāda.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Salah Sheekh pret Nīderlandi 107 ECT secināja, ka Somālijas<br />
minoritāšu klanu locekļi ir “mērķa grupa”, kurai draud aizliegta nežēlīga izturēšanās.<br />
Būtiskais faktors bija tas, vai iesniedzējs varētu saņemt aizsardzību <strong>un</strong> prasīt kompensāciju<br />
<strong>par</strong> darbībām, kas pret viņu tika vērstas attiecīgajā valstī. ECT uzskatīja,<br />
104 ECT 2005. gada 8. novembra spriedums lietā Bader <strong>un</strong> Kanbor pret Zviedriju, Nr. 13284/04.<br />
105 ECT 2010. gada 2. marta spriedums lietā Al-Saadoon <strong>un</strong> Mufdhi pret Apvienoto Karalisti, Nr. 61498/08.<br />
106 ECT 2013. gada 9. aprīļa spriedums lietā H. <strong>un</strong> B. pret Apvienoto Karalisti, Nr. 70073/10 <strong>un</strong><br />
Nr. 44539/11, 91. p<strong>un</strong>kts.<br />
107 ECT 2007. gada 11. janvāra spriedums lietā Salah Sheekh pret Nīderlandi, Nr. 1948/04.<br />
68