11.12.2015 Views

Rokasgrāmata par Eiropas tiesībām patvēruma robežu un imigrācijas jomā

1U2yJHZ

1U2yJHZ

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />

ECTK — ja valsts ierosina iekšējo pārcelšanos, ir jāsagatavo sīks novērtējums <strong>par</strong> situāciju<br />

no atgriešanās vietas līdz galamērķim, tostarp jānovērtē, vai atgriešanās vieta ir droša,<br />

vai uz ceļiem nav bloķētu posmu <strong>un</strong> vai konkrētas teritorijas, kas personai jāšķērso, lai<br />

nonāktu galamērķī, nav bīstamas. Ir jānovērtē arī individuālie apstākļi.<br />

Piemērs. Spriedumā lietā Sufi <strong>un</strong> Elmi pret Apvienoto Karalisti 138 ECT nolēma, ka<br />

ECTK 3. pantā dalībvalstīm principā nav aizliegts paļauties uz iekšējas pārcelšanās<br />

iespējamību, ja persona, kurai jāatgriežas, varētu droši izvairīties no reāla nežēlīgas<br />

apiešanās riska, pārceļoties uz ja<strong>un</strong>o vietu, saņemot atļauju tajā iekļūt <strong>un</strong> apmetoties<br />

tajā. Konkrētajā gadījumā ECT uzskatīja, ka atsevišķās Somālijas dienvidu<br />

<strong>un</strong> centrālajās teritorijās atgriežamajai personai varētu nedraudēt reāls nežēlīgas<br />

apiešanās risks, kura cēlonis ir vienīgi vispārīgs vardarbības stāvoklis. Ja attiecīgajām<br />

personām nāktos ceļot uz al-Shabaab kontrolētu vietu vai šķērsot to <strong>un</strong> ja<br />

nevarētu pierādīt, ka iesniedzēji ir nesen dzīvojuši Somālijā, <strong>un</strong> tādējādi nepiesaistīt<br />

al-Shabaab uzmanību, viņiem varētu būt risks piedzīvot ECTK 3. pantam neatbilstošu<br />

apiešanos. Spriedumā <strong>par</strong> iesniedzēju lietu ECT nolēma, ka vairāku iemeslu<br />

dēļ iesniedzējiem būtu reāls risks piedzīvot Konvencijas 3. pantam neatbilstošu<br />

apiešanos 139 .<br />

3.1.6. Drošība citur<br />

ES tiesību sistēma — ES dalībvalstij starptautiskās aizsardzības nolūkā var būt atļauts<br />

nosūtīt pieteikuma iesniedzēju uz citu valsti, kurā izskatīt viņa vai viņas pieteikumu, ja<br />

šī valsts ir uzskatāma <strong>par</strong> drošu <strong>un</strong> ja tiek ievērotas konkrētas garantijas. Šajā sadaļā<br />

ir paskaidrots, kad šāda rīcība ir iespējama. Piemērojamās procesuālās garantijas ir<br />

izklāstītas 4.2. sadaļā, savukārt informācija, kas attiecas uz nepilngadīgajiem bez<br />

pavadības — 9.1. sadaļā.<br />

Par citas valsts drošību liecina divi faktori. Valsti var uzskatīt <strong>par</strong> drošu, ja tā īsteno Patvēruma<br />

procedūru direktīvā noteikto prasību kopumu (38. pants), tostarp, ja tā dēvētā<br />

drošā trešā valsts uzņem <strong>patvēruma</strong> meklētāju, ja <strong>patvēruma</strong> meklētājam ir iespēja lūgt<br />

aizsardzību <strong>un</strong> ja tad, kad ir atzīts, ka attiecīgajai personai vajadzīga starptautiskā aizsardzība,<br />

pret to izturas atbilstoši 1951. gada Ženēvas Konvencijai. Ir sevišķi svarīgi, lai<br />

valstis nepieļautu atgriežamās personas turpmāku izraidīšanu uz nedrošu valsti.<br />

138 ECT 2011. gada 28. jūnija spriedums lietā Sufi <strong>un</strong> Elmi pret Apvienoto Karalisti, Nr. 8319/07 <strong>un</strong><br />

Nr. 11449/07.<br />

139 Skatīt arī ECT 2013. gada 27. jūnija spriedumu lietā M.Y.H. pret Zviedriju, Nr. 50859/10.<br />

78

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!