You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ekonomiskās <strong>un</strong> sociālās tiesības<br />
Citu trešo valstu valstspiederīgo kategoriju, piemēram, <strong>patvēruma</strong> meklētāju, bēgļu vai<br />
pastāvīgo iedzīvotāju piekļuve darba tirgum ir reglamentēta konkrētās direktīvās. ES<br />
2011. gada decembrī pieņēma Vienotās atļaujas direktīvu (2011/98/ES), kas jātransponē<br />
līdz 2013. gada beigām. Ar to ir ieviesta vienota pieteikšanās procedūra, lai trešo valstu<br />
valstspiederīgajiem izsniegtu uzturēšanās <strong>un</strong> darba atļauju ES dalībvalsts teritorijā, kā arī<br />
piešķirtu vienotu tiesību kopumu tādiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ES dalībvalstī<br />
uzturas likumīgi.<br />
Turklāt Rasu vienlīdzības direktīvā (2000/43/EK) ir aizliegta diskriminācija rases vai etniskās<br />
piederības dēļ saistībā ar darbu <strong>un</strong> piekļuvi precēm <strong>un</strong> pakalpojumiem, kā arī labklājības<br />
<strong>un</strong> sociālās nodrošināšanas sistēmai 353 . Atbilstoši direktīvas 3. panta 2. p<strong>un</strong>ktam to<br />
piemēro arī trešo valstu valstspiederīgajiem, “taču tā neattiecas uz atšķirīgu attieksmi<br />
tautības dēļ <strong>un</strong> neskar (..) jebkuru attieksmi, kas izriet attiecīgās trešās valsts pilsoņu <strong>un</strong><br />
bezvalstnieku juridiskā statusa rezultātā”.<br />
Ar visu dalībvalstu (izņemot Apvienoto Karalisti) deklarāciju 1989. gada 9. decembrī tika<br />
pieņemta Kopienas Harta <strong>par</strong> darba ņēmēju sociālajām pamat<strong>tiesībām</strong>. Tajā tika noteikti<br />
<strong>Eiropas</strong> darba tiesību modeļa pamatprincipi <strong>un</strong> ieskicēta nākamās desmitgades <strong>Eiropas</strong><br />
sociālā modeļa attīstība. Kopienas Hartā atzītās sociālās pamattiesības ir pilnveidotas<br />
<strong>un</strong> izvērstas ES Pamattiesību hartā. Hartu piemēro tiem aspektiem, uz kuriem attiecas<br />
ES tiesību akti, <strong>un</strong> tās noteikumi nevar paplašināt ES tiesību aktu piemērošanas jomu. Ir<br />
ļoti maz tādu sociālo tiesību, kas ES Pamattiesību hartā ir garantētas ikvienai personai<br />
(piemēram, 14. panta 1. <strong>un</strong> 2. p<strong>un</strong>ktā <strong>par</strong>edzētās tiesības uz izglītību), jo vairums tiesību<br />
attiecas uz pilsoņiem <strong>un</strong>/vai likumīgajiem iedzīvotājiem.<br />
<strong>Eiropas</strong> Padomes sistēma — ECTK galvenokārt ir garantētas civilās <strong>un</strong> politiskās tiesības,<br />
tāpēc tajā ir tikai ierobežotas norādes <strong>par</strong> ekonomiskajām <strong>un</strong> sociālajām <strong>tiesībām</strong>.<br />
Taču ESH (pieņemta 1961. gadā <strong>un</strong> pārskatīta 1996. gadā) papildina ECTK <strong>un</strong> ir galvenais<br />
<strong>Eiropas</strong> tiesību akts <strong>par</strong> cilvēk<strong>tiesībām</strong> ekonomisko <strong>un</strong> sociālo tiesību <strong>jomā</strong>. Tajā ir<br />
noteiktas pamattiesības <strong>un</strong> brīvības <strong>un</strong> izveidots uzraudzības mehānisms, kura pamatā<br />
ir ziņošanas procedūra <strong>un</strong> kolektīvo sūdzību procedūra, ar ko garantē ESH noteikto tiesību<br />
ievērošanu hartas līgumslēdzējās valstīs. ESH ir <strong>par</strong>edzēts tādu tiesību kopums, kas<br />
attiecas uz mājokli, veselību, izglītību, nodarbinātību, sociālo aizsardzību, personu brīvu<br />
pārvietošanos <strong>un</strong> diskriminācijas aizliegumu.<br />
353 Direktīva 2000/43/EK (OV L 180, 22. lpp.).<br />
183
Change language