11.12.2015 Views

Rokasgrāmata par Eiropas tiesībām patvēruma robežu un imigrācijas jomā

1U2yJHZ

1U2yJHZ

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />

nelikumīgi — atrodas līgumslēdzējas valsts teritorijā, ir pretr<strong>un</strong>ā ESH, lai gan ne visas<br />

ESH <strong>par</strong>edzētās tiesības var attiecināt uz neregulārā situācijā nonākušiem migrantiem.<br />

ESTK ar balsu vairākumu (deviņi pret četri) konstatēja, ka 13. pants <strong>par</strong> <strong>tiesībām</strong><br />

uz medicīnisko palīdzību netika pārkāpts, jo neregulārā situācijā nonākušiem<br />

piegušajiem migrantiem bija pieejami noteikti medicīniskās palīdzības veidi pēc trīs<br />

mēnešus ilgas uzturēšanās, savukārt visi ārvalstnieki varēja jebkurā laikā saņemt<br />

ārstniecību “ārkārtas <strong>un</strong> dzīvību apdraudošus apstākļu” gadījumā. Lai gan attiecīgajam<br />

bērnam bija pieejama līdzīga veselības aprūpe kā pieaugušajiem, ESTK secināja,<br />

ka tika pārkāpts 17. pants <strong>par</strong> bērnu <strong>tiesībām</strong> uz aizsardzību, jo šis pants bija plašāks<br />

<strong>par</strong> 13. pantu, kurā noteiktas tiesības uz medicīnisko palīdzību. Šis lēmums atbilst<br />

pieejai, ko vēlāk attiecībā uz bērniem piemēroja lietā Defence of Children International<br />

(skatīt 8.4. sadaļu).<br />

ES tiesību sistēma — ES Pamattiesību hartā nav <strong>par</strong>edzētas tiesības uz veselību, taču ir<br />

atzītas ar to saistītas tiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņas aizsardzību (1. pants)<br />

<strong>un</strong> uz fizisko neaizskaramību (3. pants). Hartas 35. pantā ir <strong>par</strong>edzētas arī tiesības uz<br />

veselības aprūpi: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi <strong>un</strong> ārstniecību<br />

saskaņā ar nosacījumiem, kuri <strong>par</strong>edzēti valstu tiesību aktos <strong>un</strong> praksē.” Hartu<br />

piemēro tikai tādiem aspektiem, uz ko attiecas ES tiesību aktu darbības joma. Hartā nav<br />

<strong>par</strong>edzēti ierobežojumi valstspiederības dēļ, tomēr tajā noteikts, ka tiesības uz veselības<br />

aprūpi īsteno atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem <strong>un</strong> praksei.<br />

Sek<strong>un</strong>dārajos ES tiesību aktos ir reglamentēta veselības aprūpes pieejamība dažādām<br />

trešo valstu valstspiederīgo kategorijām <strong>un</strong> noteikts, ka, lai dažiem ārvalstniekiem<br />

piešķirtu konkrētu statusu vai viņus uzņemtu dalībvalsts teritorijā, viņiem ir vajadzīga<br />

apdrošināšana slimības gadījumiem. Turpmāk ir īsi izklāstītas izplatītākās trešo valstu<br />

valstspiederīgo kategorijas.<br />

To EEZ valstu <strong>un</strong> Šveices valstspiederīgo, kuri ir izmantojuši tiesības uz brīvu pārvietošanos,<br />

ģimenes locekļiem, kuri strādā vai ir pašnodarbināti, neatkarīgi no valstspiederības<br />

ir tiesības uz attieksmi, kas ir līdzvērtīga tai, kāda ir pret attiecīgās valsts valstspiederīgajiem<br />

(Brīvas pārvietošanās direktīvas 24. pants attiecībā uz ES valstspiederīgajiem) 411 .<br />

Personām, kuras vēlas dzīvot citā dalībvalstī, jo ir ekonomiski pašnodrošinātas, ir jāpierāda,<br />

ka viņām ir tāda veselības apdrošināšana, kas sedz visus riskus gan attiecībā uz<br />

pašiem, gan viņu ģimenes locekļiem (7. panta 1. p<strong>un</strong>kta b) apakšp<strong>un</strong>kts).<br />

411 Līgums <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas zonu, 1992. gada 2. maijs, III daļa, Personu brīva pārvietošanās<br />

<strong>un</strong> pakalpojumu <strong>un</strong> kapitāla brīva aprite; Nolīgums starp <strong>Eiropas</strong> Kopienu <strong>un</strong> tās dalībvalstīm, no<br />

vienas puses, <strong>un</strong> Šveices Konfederāciju, no otras puses, <strong>par</strong> personu brīvu pārvietošanos, <strong>par</strong>akstīts<br />

1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā, stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā (OV L 114, 2002., 6. lpp.).<br />

204

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!