Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
draudus uzņēmējas valsts drošībai vai ja pēc smaga nozieguma izdarīšanas šī persona<br />
apdraud sabiedrību.<br />
ES Pamattiesību hartas 18. pantā ir garantētas <strong>patvēruma</strong> tiesības, tostarp non-refoulement<br />
principa ievērošana. Hartas 19. pantā noteikts, ka nevienu nedrīkst pārvietot,<br />
izraidīt vai izdot valstij, kur attiecīgo personu sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi<br />
vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs. Hartas skaidrojumā norādīts, ka 19. panta<br />
2. p<strong>un</strong>kts ietver attiecīgo ECT judikatūru <strong>par</strong> ECTK 3. pantu 96 .<br />
Atbilstoši ES tiesību aktiem jebkādai piespiedu izraidīšanai, ko veic, īstenojot Atgriešanas<br />
direktīvu (2008/115/EK), vai personas pārvietošanai uz citu ES dalībvalsti, īstenojot Dublinas<br />
regulu, jāatbilst <strong>patvēruma</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>un</strong> non-refoulement principam.<br />
ECTK 2. <strong>un</strong> 3. pantā ir absolūti aizliegta jebkāda tādas personas atgriešana, kurai būtu<br />
reāls risks piedzīvot kādām no šīm normām neatbilstošu apiešanos. Šis risks atšķiras no<br />
vajāšanas riska, ja tas pamatots ar kādu no 1951. gada Ženēvas Konvencijā noteiktajiem<br />
iemesliem.<br />
ECT ir lēmusi, ka ECTK 3. pantā ir garantēta viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām<br />
<strong>un</strong> ir absolūti aizliegta spīdzināšana vai cietsirdīga vai pazemojoša apiešanās<br />
vai sodīšana neatkarīgi no cietušā rīcības <strong>un</strong> tā nevēlamības vai bīstamības. Atbilstoši<br />
Konvencijas 3. pantam valsts ir atbildīga <strong>par</strong> izraidīšanu, ja ir pierādīts pietiekams pamatojums<br />
uzskatīt, ka valstī, uz kuru attiecīgo personu izraidīja, viņai vai viņam bija reāls<br />
risks piedzīvot spīdzināšanu vai cietsirdīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu 97 .<br />
Piemērs. Lieta Saadi pret Itāliju 98 : iesniedzējs bija T<strong>un</strong>isijas valstspiederīgais, kuram,<br />
neatrodoties valstī, T<strong>un</strong>isijā bija piespriests 20 gadus ilgs ieslodzījums <strong>par</strong> dalību<br />
teroristu organizācijā. Iesniedzējs arī bija notiesāts Itālijā <strong>par</strong> sazvērestību. Tiesa<br />
uzskatīja, ka tas, ka iesniedzējs, iespējams, nopietni apdraudēja sabiedrību, nekādā<br />
veidā nemazināja risku piedzīvot kaitējumu piespiedu izraidīšanas gadījumā. Turklāt<br />
96 Skatīt skaidrojumus <strong>par</strong> ES Pamattiesību hartu (2007/C 303/02); ECT 1996. gada 17. decembra<br />
spriedumu lietā Ahmed pret Austriju, Nr. 25964/94; ECT 1989. gada 7. jūlija spriedumu lietā Soering pret<br />
Apvienoto Karalisti, Nr. 14038/88.<br />
97 ECT 2007. gada 11. janvāra spriedums lietā Salah Sheekh pret Nīderlandi, Nr. 1948/04, 135. p<strong>un</strong>kts;<br />
ECT 1989. gada 7. jūlija spriedums lietā Soering pret Apvienoto Karalisti, Nr. 14038/88; ECT<br />
1991. gada 30. oktobra spriedums lietā Vilvarajah <strong>un</strong> citi pret Apvienoto Karalisti, Nr. 13163/87,<br />
Nr. 13164/87, Nr. 13165/87, Nr. 13447/87 <strong>un</strong> Nr. 13448/87.<br />
98 ECT 2008. gada 28. februāra Lielās palātas spriedums lietā Saadi pret Itāliju, Nr. 37201/06; ECT<br />
2012. gada 27. marta spriedums lietā Mannai pret Itāliju, Nr. 9961/10.<br />
64
Change language