Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
sistemātiskiem trūkumiem <strong>patvēruma</strong> piešķiršanas procesā <strong>un</strong> uzņemšanas apstākļos,<br />
kas varētu neatbilst Hartas 4. pantam (spīdzināšanas aizliegums). Tādējādi<br />
dalībvalstīm ir pienākums arī pārbaudīt atbilstību pārējiem regulas kritērijiem <strong>un</strong><br />
noteikt, vai <strong>par</strong> <strong>patvēruma</strong> pieteikuma izskatīšanu atbild cita dalībvalsts. Ja nav<br />
iespējams noteikt citu dalībvalsti vai noteikšanas procedūra būtu nesaprātīgi gara,<br />
saskaņā ar 3. panta 2. p<strong>un</strong>ktu tās pienākums ir pašai izskatīt pieteikumu.<br />
ECTK — lai novērtētu ierosinātās piespiedu izraidīšanas prognozējamās sekas, ECT papildus<br />
dažādai tai iesniegtajai informācijai ņems vērā arī uzticamus ziņojumus <strong>par</strong> cilvēktiesību<br />
ievērošanu. Izraidītājai valstij ir pienākums pārbaudīt risku, jo īpaši, ja ziņojumi <strong>par</strong><br />
cilvēktiesību ievērošanu attiecīgajā valstī liecina, ka izraidītāja valsts zināja vai tai bija<br />
jāzina <strong>par</strong> riskiem.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā M.S.S. pret Beļģiju <strong>un</strong> Grieķiju 142 ECT nolēma, ka iesniedzēja<br />
dzīves <strong>un</strong> aizturēšanas apstākļi Grieķijā neatbilda ECTK 3. pantam. Autoritatīvi<br />
ziņojumi liecināja, ka nebija pieejama <strong>patvēruma</strong> piešķiršanas procedūra <strong>un</strong> pastāvēja<br />
turpmākas izraidīšanas risks. Tāpēc tika atzīts, ka Beļģijas iestādes, saskaņā ar<br />
Dublinas sistēmu pārsūtot iesniedzēju uz Grieķiju, pārkāpa ECTK 3. pantu, jo pieejamie<br />
pierādījumi liecināja, ka iestādes zināja vai tām bija jāzina <strong>par</strong> to, ka <strong>patvēruma</strong><br />
meklētājiem Grieķijā tobrīd bija risks piedzīvot pazemojošu apiešanos.<br />
3.1.7. Izslēgšana no starptautiskās aizsardzības<br />
darbības jomas<br />
ES tiesību sistēma — Kvalificēšanas direktīvas 12. <strong>un</strong> 17. pantā, kuru pamatā ir<br />
1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta F. p<strong>un</strong>kts, ir <strong>par</strong>edzēti noteikumi, ar ko no<br />
starptautiskās aizsardzības darbības jomas izslēdz personas, kurām tā nepienākas. Tās ir<br />
personas, kas, iespējams, izdarījušas vismaz vienu no šādām darbībām:<br />
• noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;<br />
• smagu nepolitisku noziegumu ārpus <strong>patvēruma</strong> valsts pirms uzņemšanas bēgļa<br />
statusā;<br />
• darbību, kas ir pretēja ANO mērķiem <strong>un</strong> principiem.<br />
142 ECT 2011. gada 21. janvāra Lielās palātas spriedums lietā M.S.S. pret Beļģiju <strong>un</strong> Grieķiju, Nr. 30696/09.<br />
80