You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
Piemērs. Lieta Raimondo pret Itāliju 265 : iesniedzējam piemēroja policijas uzraudzību,<br />
kas tika atzīta <strong>par</strong> pārvietošanās brīvības ierobežojumu, nevis brīvības atņemšanu.<br />
Viņš nevarēja iziet no mājokļa, neinformējot policiju, lai gan viņam nebija vajadzīga<br />
policijas atļauja faktiskai izceļošanai.<br />
Piemērs. Lietas Amuur pret Franciju <strong>un</strong> Riad <strong>un</strong> Idiab pret Beļģiju (abas attiecas uz<br />
<strong>patvēruma</strong> meklētājiem) 266 <strong>un</strong> lieta Nolan <strong>un</strong> K. pret Krieviju 267 (attiecās uz trešās<br />
valsts valstspiederīgo): aizturēšana lidostas tranzīta zonā tika atzīta <strong>par</strong> nelikumīgu,<br />
jo neatbilda ECTK 5. panta 1. p<strong>un</strong>ktam. ECT nepieņēma iestāžu apgalvojumu <strong>par</strong> to,<br />
ka brīvība netika atņemta, jo attiecīgā persona varēja izvairīties no aizturēšanas lidostā,<br />
izlidojot no valsts.<br />
Piemērs. Lieta Rantsev pret Kipru <strong>un</strong> Krieviju 268 : iesniedzēja meita bija Krievijas<br />
valstspiederīgā, kas dzīvoja Kiprā <strong>un</strong> strādāja <strong>par</strong> kabarē mākslinieci atbilstoši darba<br />
atļaujai, kuru izsniedza pēc kabarē īpašnieku pieprasījuma. Pēc vairākiem mēnešiem<br />
meita nolēma pamest darbu <strong>un</strong> atgriezties Krievijā. Viens no kabarē īpašniekiem<br />
paziņoja <strong>imigrācijas</strong> dienestam, ka šī sieviete pameta darbu <strong>un</strong> dzīvesvietu.<br />
Sievieti vēlāk atrada <strong>un</strong> aizveda uz policijas iecirkni, kur viņu aizturēja uz aptuveni<br />
st<strong>un</strong>du. Policija nolēma, ka sieviete nav jāaiztur <strong>un</strong> ka kabarē īpašniekam, kas bija<br />
<strong>par</strong> viņu atbildīgā persona, bija jāierodas viņai pakaļ. Tāpēc kabarē īpašnieks aizveda<br />
iesniedzēja meitu uz cita kabarē darbinieka dzīvokli, ko viņa nevarēja brīvprātīgi<br />
pamest. Nākamajā rītā viņu atrada mirušu uz ielas zem attiecīgā dzīvokļa. Lai gan<br />
kopējais sievietes aizturēšanas ilgums bija aptuveni divas st<strong>un</strong>das, ECT nosprieda,<br />
ka šī rīcība ir atzīstama <strong>par</strong> brīvības atņemšanu ECTK 5. panta izpratnē. Kipras iestādes<br />
bija atbildīgas <strong>par</strong> aizturēšanu policijas iecirknī <strong>un</strong> arī <strong>par</strong> aizturēšanu dzīvoklī, jo,<br />
ja Kipras policija šajā lietā nebūtu aktīvi sadarbojusies ar kabarē īpašniekiem, brīvības<br />
atņemšana nebūtu notikusi.<br />
265 ECT 1994. gada 22. februāra spriedums lietā Raimondo pret Itāliju, Nr. 12954/87.<br />
266 ECT 1996. gada 25. jūnija spriedums lietā Amuur pret Franciju, Nr. 19776/92, 38.–49. p<strong>un</strong>kts; ECT<br />
2008. gada 24. janvāra spriedums lietā Riad <strong>un</strong> Idiab pret Beļģiju, Nr. 29787/03 <strong>un</strong> Nr. 29810/03.<br />
267 ECT 2009. gada 12. februāra spriedums lietā Nolan <strong>un</strong> K. pret Krieviju, Nr. 2512/04, 93.–96. p<strong>un</strong>kts.<br />
268 ECT 2010. gada 7. janvāra spriedums lietā Rantsev pret Kipru <strong>un</strong> Krieviju, No. 25965/04, 314.–<br />
325. p<strong>un</strong>kts.<br />
144