You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
vai pazemojošas apiešanās vai sodīšanas aizliegums). ECTK 15. pantā ir noteiktas tiesības,<br />
kas ir absolūtas <strong>un</strong> no kurām nedrīkst atkāpties.<br />
Gandrīz absolūti piespiedu izraidīšanas šķēršļi pastāv vispārīga aizlieguma izņēmumu<br />
gadījumā, piemēram, atbilstoši 1951. gada Ženēvas Konvencijai <strong>un</strong> Kvalificēšanas direktīvai<br />
(2011/95/ES). Abos instrumentos ir atļauts ārkārtas apstākļos piemērot bēgļa piespiedu<br />
izraidīšanas aizlieguma izņēmumus.<br />
Neabsolūti šķēršļi pastāv, lai panāktu personas privāto interešu vai tiesību <strong>un</strong> publisko<br />
vai valsts interešu līdzsvaru, piemēram, ja ar personas piespiedu izraidīšanu tiktu<br />
izjaukta ģimene (skatīt 3.3. sadaļu).<br />
3.1. Patvēruma tiesības <strong>un</strong> non-refoulement<br />
princips<br />
ES <strong>patvēruma</strong> tiesību sākump<strong>un</strong>kts ir 1951. gada<br />
Ženēvas Konvencija <strong>un</strong> tās 1967. gada Protokols, <strong>un</strong><br />
pašreiz tie lielā mērā ir iekļauti ES tiesību aktos ar Kvalificēšanas<br />
direktīvu (2011/95/ES). Ženēvas Konvencija<br />
(1951. g.) ir īpašs līgums, kas attiecas tieši uz bēgļu<br />
<strong>tiesībām</strong>. Non-refoulement princips ir bēgļu aizsardzības<br />
pamatelements 91 . Tas nozīmē, ka būtībā bēgļus<br />
nevar nosūtīt atpakaļ uz valsti, kurā tiem ir pamats<br />
bailēm no vajāšanas.<br />
Atbilstoši 1951. gada Ženēvas Konvencijas<br />
33. panta 1. p<strong>un</strong>ktam: “Neviena<br />
dalībvalsts nekādā gadījumā neizraida vai<br />
neatgriež (“refouler”) bēgli uz tās valsts<br />
<strong>robežu</strong>, kuras teritorijā viņa dzīvība <strong>un</strong> brīvība<br />
ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju,<br />
tautību vai piederību pie kādas īpašas<br />
sociālās grupas vai sakarā ar viņa politiskajiem<br />
uzskatiem.”<br />
Non-refoulement princips attiecas gan uz atgriešanu<br />
izcelsmes valstī, gan uz atgriešanu jebkurā valstī, kur<br />
bēglis piedzīvotu vajāšanu. Visas ES <strong>un</strong> <strong>Eiropas</strong> Padomes dalībvalstis ir 1951. gada Ženēvas<br />
Konvencijas puses, savukārt Turcija piemēro Konvenciju tikai attiecībā uz bēgļiem no<br />
<strong>Eiropas</strong> 92 . UNHCR ir izdevusi Rokasgrāmatu <strong>un</strong> norādes <strong>par</strong> procedūrām <strong>un</strong> kritērijiem<br />
91 Atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem <strong>par</strong> cilvēk<strong>tiesībām</strong> non-refoulement principa nozīme ir plašāka<br />
nekā <strong>par</strong>edzēts 1951. gada Ženēvas Konvencijas 33. panta 1. p<strong>un</strong>ktā, jo non-refoulement pienākumi<br />
ir <strong>par</strong>edzēti arī ANO Konvencija pret spīdzināšanu <strong>un</strong> citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas<br />
izturēšanās vai sodīšanas veidiem 3. pantā, kā arī vispārīgajos starptautiskajos tiesību aktos. Skatīt<br />
UNHCR, Konsultatīvais atzinums <strong>par</strong> to, kā eksteritoriāli piemērot non-refoulement pienākumus, kas izriet<br />
no 1951. gada Konvencijas <strong>par</strong> bēgļa statusu <strong>un</strong> tās 1967. gada Protokola, 2007. g.<br />
92 Turcija saglabā ģeogrāfisku atr<strong>un</strong>u atbilstoši Konvencijas 1. panta B p<strong>un</strong>ktam, kurā tās pienākumi<br />
attiecināti uz cilvēkiem, ko ietekmējuši Eiropā norisinājušies notikumi.<br />
62
Change language