Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
EKT/Tiesa ir izskatījusi vairākas lietas <strong>par</strong> šiem nolīgumiem 379 . Dažas no tām attiecās uz<br />
iespēju darba nolūkā atja<strong>un</strong>ot trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās atļauju pēc tam,<br />
kad attiecīgā persona attiecību izjukšanas dēļ zaudēja uzturēšanās tiesības apgādājamā<br />
statusā.<br />
Piemērs. Lieta El Yassini 380 : Marokas valstspiederīgais zaudēja sākotnējo uzturēšanās<br />
pamatu, tāpēc nesaņēma uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, lai gan viņam<br />
bija algots darbs. Šajā gadījumā Tiesai bija jānoskaidro, vai pieeja, ko tā ievērojusi<br />
judikatūrā <strong>par</strong> Turcijas valstspiederīgajiem 381 , analoģiski attiecas arī uz Marokas<br />
valstspiederīgajiem, <strong>un</strong> tādējādi, vai EEK <strong>un</strong> Marokas nolīguma (vēlāk aizstāts ar<br />
<strong>Eiropas</strong> <strong>un</strong> Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu ar Maroku) 40. pants <strong>par</strong>edzēja, ka<br />
tiesības uz darbu ir nodrošināmas visā nodarbinātības periodā, <strong>par</strong> ko līgumā vienojušies<br />
darba devējs <strong>un</strong> darba ņēmējs. EKT atzina, ka EEK <strong>un</strong> Marokas nolīgums ir<br />
tieši piemērojams, jo tajā <strong>par</strong>edzēti skaidri, beznosacījumu <strong>un</strong> pietiekami praktiski<br />
principi attiecībā uz darba nosacījumiem <strong>un</strong> atalgojumu. Tomēr Tiesa nepieļāva, ka<br />
šajā lietā varētu piemērot judikatūru <strong>par</strong> Ankaras nolīgumu. Ankaras nolīgums <strong>un</strong><br />
EEK <strong>un</strong> Marokas nolīgums būtiski atšķīrās, turklāt atšķirībā no nolīguma ar Turciju<br />
EEK <strong>un</strong> Marokas nolīgumā nebija <strong>par</strong>edzēts, ka Maroka varētu pievienoties Kopienai,<br />
<strong>un</strong> tā mērķis nebija nodrošināt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tāpēc Tiesa<br />
nolēma, ka Apvienotā Karaliste drīkstēja nepagarināt prasītāja uzturēšanās atļauju,<br />
lai gan viņa darba attiecības tāpēc tiktu pārtrauktas pirms darba līguma termiņa beigām.<br />
Tiesa turpināja <strong>un</strong> norādīja, ka situācija atšķirtos, ja dalībvalsts būtu piešķīrusi<br />
Marokas valstspiederīgajam “konkrētas tiesības attiecībā uz nodarbinātību, kas ir<br />
plašākas nekā [šīs dalībvalsts piešķirtās] uzturēšanās tiesības”.<br />
379 Dažas ar nolīgumiem saistītas lietas: EKT 1991. gada 31. janvāra spriedums lietā C-18/90 Office<br />
national de l’emploi pret Bahia Kziber (Krājums 2009, I-00199. lpp.) — <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas Kopienas<br />
<strong>un</strong> Marokas Karalistes Sadarbības nolīgums, 41. panta 1. p<strong>un</strong>kts allocation d’atteinte, (OV L 264, 1978.,<br />
2.–118. lpp.), kas aizstāts ar ES <strong>un</strong> Marokas <strong>Eiropas</strong> <strong>un</strong> Vidusjūras reģiona valstu Asociācijas nolīgumu;<br />
EKT 1999. gada 2. marta spriedums lietā C-416/96 El Yassini pret Secretary of State for the Home<br />
De<strong>par</strong>tment (Krājums 1999, I-01209. lpp.) — <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas kopienas <strong>un</strong> Marokas Karalistes<br />
Sadarbības nolīgums; EKT 2003. gada 8. maija spriedums lietā C-438/00 Deutscher Handballb<strong>un</strong>d pret<br />
Kolpak (Krājums 2003, I-04135. lpp.) — Slovākijas Republika.<br />
380 EKT 1999. gada 2. marta spriedums lietā C-416/96 El Yassini pret Secretary of State for the Home<br />
De<strong>par</strong>tment (Krājums 1999, I-01209. lpp., 64., 65. <strong>un</strong> 67. p<strong>un</strong>kts).<br />
381 EKT 1992. gada 16. decembra spriedums lietā C-237/91 Kazim Kus pret Landeshauptstadt Wiesbaden<br />
(Krājums1992, I-6781. lpp., 21.–23. <strong>un</strong> 29. p<strong>un</strong>kts).<br />
192