Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Privātā <strong>un</strong> ģimenes dzīve <strong>un</strong> tiesības stāties laulībā<br />
Piemērs. Lieta Iida pret Ulm 222 : Japānas pilsonis pārvācās uz Vāciju, kopā ar savu<br />
Vācijas izcelsmes sievu <strong>un</strong> nepilngadīgo meitu. Viņa sieva <strong>un</strong> meita vēlāk pārcēlās<br />
uz Austriju, savukārt prasītājs palika Vācijā. Y. Iida <strong>un</strong> viņa sieva kopš 2008. gada<br />
ilgstoši dzīvoja šķirti, kaut arī laulību nebija šķīruši. Y. Iida 2008. gadā pieteicās Savienības<br />
pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujai, taču Vācijas iestādes pieteikumu<br />
noraidīja. Ņemot vērā šos apstākļus, Tiesai tika lūgts noskaidrot, vai trešās valsts<br />
valstspiederīgajam var ļaut dzīvot viņa ģimenes locekļu izcelsmes valstī, lai gan<br />
šie ģimenes locekļi vairs nedzīvo izcelsmes dalībvalstī <strong>un</strong> pārsvarā uzturas citā ES<br />
dalībvalstī. Tiesa norādīja, ka uz trešās valsts valstspiederīgo, kas ir ģimenes loceklis<br />
Savienības pilsonim, kurš ir īstenojis savas tiesības brīvi pārvietoties, Brīvas pārvietošanās<br />
direktīva normas attiecas tikai tad, ja viņš apmetas tajā uzņēmējā dalībvalstī,<br />
kurā dzīvo viņa ģimenes locekļi, kas ir ES pilsoņi. Tiesa arī norādīja, ka Y. Iida<br />
meita nevar pieprasīt tēva uzturēšanās tiesības, jo direktīvas 2. panta 2. p<strong>un</strong>kta<br />
d) apakšp<strong>un</strong>kts attiecas vienīgi uz tiešiem augšupējiem radiniekiem, kuri ir bērna<br />
apgādībā, nevis situācijām, kad bērns ir apgādībā kādam no vecākiem.<br />
Tiesa arī izvērtēja lietu no LESD 20. <strong>un</strong> 21. panta skatup<strong>un</strong>kta. Tomēr šajā gadījumā<br />
Tiesa nepieļāva, ka Y. Iida laulātajai <strong>un</strong> meitai varētu tikt liegts efektīvi īstenot tādu<br />
viņu tiesību kodolu, kas ir saistītas ar viņu Savienības pilsoņu statusu. Pieņemot šo<br />
secinājumu, Tiesa ņēma vērā to, ka prasītājs pieteicās uzturēšanās <strong>tiesībām</strong> dalībvalstī,<br />
kurā nedzīvoja viņa meita <strong>un</strong> laulātā, to, ka atbilstoši valsts tiesību aktiem<br />
Y. Iida būtībā bija tiesības saņemt uzturēšanās tiesību pagarinājumu, kā arī pastāvīgā<br />
iedzīvotāja statusu Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas izpratnē.<br />
Brīvas pārvietošanās direktīvas 2. panta 2. p<strong>un</strong>ktā ģimenes locekļu kategorijā ir iekļauti<br />
arī “reģistrēti <strong>par</strong>tneri”, ja tas atbilst uzņēmējas ES dalībvalsts tiesību aktiem. Noteiktos<br />
apstākļos tiesības pievienoties pilsonim vai migrantam, kas konkrētajā valstī apmeties<br />
uz dzīvi, var piešķirt arī nereģistrētiem <strong>par</strong>tneriem.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Nīderlandes valsts pret Reed 223 EKT nolēma, ka, tā kā<br />
Nīderlandes tiesību aktos pastāvīgajiem Nīderlandes pilsoņu <strong>par</strong>tneriem ir atļauts<br />
kopā ar viņiem dzīvot Nīderlandē, šādas priekšrocības jāpiešķir arī A. Reed k<strong>un</strong>dzei,<br />
kurai bija stabilas attiecības ar darba ņēmēju no Apvienotās Karalistes, kas izmantoja<br />
līgumā piešķirtās tiesības Nīderlandē. Tiesa nolēma, ka, atļaujot neprecētajam<br />
222 Tiesas 2012. gada 8. novembra spriedums lietā C-40/11 Iida pret Stadt Ulm (Ulmas pilsēta).<br />
223 EKT 1986. gada 17. aprīļa spriedums lietā C-59/85 Nīderlandes valsts pret Ann Florence Reed<br />
(Krājums 1986, I-01283. lpp., 28.–30. p<strong>un</strong>kts).<br />
125
Change language