You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Rokasgrāmata</strong> <strong>par</strong> <strong>Eiropas</strong> <strong>tiesībām</strong> <strong>patvēruma</strong>, <strong>robežu</strong> <strong>un</strong> <strong>imigrācijas</strong> <strong>jomā</strong><br />
Piemērs. Lieta Timishev pret Krieviju 386 : Čečenijas izcelsmes migranti, lai gan teorētiski<br />
nebija ārvalstnieki, nebija reģistrējušies vietējā migrācijas iestādē, <strong>un</strong> tāpēc<br />
viņu bērni nevarēja apmeklēt skolu. ECT secināja, ka bērnu tiesības uz izglītību ir vienas<br />
no “būtiskākajām vērtībām demokrātiskajās sabiedrībās, kuras veido <strong>Eiropas</strong><br />
Padomi” <strong>un</strong> nolēma, ka Krievija ir pārkāpusi ECTK Protokola Nr. 1 2. pantu.<br />
Piemērs. Spriedumā lietā Ponomaryovi pret Bulgāriju 387 ECT secināja, ka prasība,<br />
ar ko <strong>par</strong>edz maksas <strong>par</strong> vidējo izglītību atkarību no iesniedzēju <strong>imigrācijas</strong> statusa<br />
<strong>un</strong> valstspiederības, nav pamatota. ECT norādīja, ka iesniedzēji nebija nelikumīgi<br />
ieradušies valstī <strong>un</strong> pēc tam pieprasījuši iespēju izmantot tās sabiedriskos<br />
pakalpojumus, tostarp bezmaksas izglītību. Arī tad, ja ieniedzēji netieši bija uzskatāmi<br />
<strong>par</strong> ārvalstniekiem, kuriem nebija pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iestādēm<br />
nebija būtisku iebildumu pret viņu uzturēšanos Bulgārijā, <strong>un</strong> tās acīmredzami nebija<br />
nopietni plānojušas viņus izraidīt. Apsvērumi saistībā ar vajadzību ierobežot vai<br />
apturēt neregulārās migrācijas plūsmu acīmredzami neattiecās uz iesniedzējiem.<br />
Piemērs. Lieta Karus pret Itāliju 388 : bijusī <strong>Eiropas</strong> Cilvēktiesību komisija secināja, ka,<br />
nosakot ārvalstu studentiem lielāku mācību maksu, netika pārkāptas viņu tiesības<br />
uz izglītību, jo atšķirīgā attieksme bija pamatota ar Itālijas valdības vēlmi nodrošināt,<br />
lai terciārās izglītības labvēlīgā ietekme būtu jūtama Itālijas ekonomikā.<br />
ESH 17. pantā ir noteiktas tiesības uz izglītību, ievērojot 18. <strong>un</strong> 19. panta noteikumus <strong>par</strong><br />
migrantiem. Par 17. panta 2. p<strong>un</strong>ktu ESTK ir pieņēmusi šādu interpretāciju:<br />
“Attiecībā uz jautājumu <strong>par</strong> to, vai uz bērniem, kuri ESH līgumslēdzējā valstī<br />
atrodas nelikumīgi, attiecas Hartas darbības joma tās pielikuma izpratnē,<br />
Komiteja atsaucas uz argumentāciju, ko tā piemēroja 2009. gada 20. oktobra<br />
Lēmumā pēc būtības attiecībā uz Sūdzību Nr. 47/2008 Defence for Children<br />
International (DCI) pret Nīderlande (cita starpā, skatīt 47. <strong>un</strong> 48. p<strong>un</strong>ktu), <strong>un</strong><br />
nolemj, ka izglītības pieejamībai ir būtiska nozīme ikviena bērna dzīvē <strong>un</strong><br />
attīstībā. Liedzot piekļuvi izglītībai, tiks saasināta valstī nelikumīgi dzīvojošā<br />
bērna neaizsargātība. Tāpēc uz bērniem, neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa,<br />
attiecas 17. panta 2. p<strong>un</strong>kta darbības joma. Turklāt Komiteja uzskata, ka, liedzot<br />
386 ECT 2005. gada 13. decembra spriedums lietā Timishev pret Krieviju, Nr. 55762/00 <strong>un</strong> Nr. 55974/00,<br />
64. p<strong>un</strong>kts.<br />
387 ECT 2011. gada 21. jūnija spriedums lietā Ponomaryovi pret Bulgāriju, Nr. 5335/05, 59.–63. p<strong>un</strong>kts.<br />
388 <strong>Eiropas</strong> Cilvēktiesību komisijas 1998. gada 20. maija lēmums lietā Karus pret Itāliju, Nr. 29043/95.<br />
196
Change language