You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
izšėērdīgo nekompetenci, iespējams, pārāk zemu novērtē varas potenciālu, kurš var tikt radīts,<br />
ignorējot jebkurus materiālos faktorus.<br />
SLEPENPOLICIJA<br />
Līdz mūsdienām ir zināmas divas totalitārās varas autentiskas formas: nacionālsociālisma<br />
diktatūra pēc 1938. gada un boĜševiku diktatūra kopš 1930. gada. Šīs totalitārās varas formas<br />
pašos pamatos atšėiras no citiem diktatoriskiem, despotiskiem un tirāniskiem režīmiem; kaut arī<br />
tās ilgākā laika posmā veidojušās no partijas diktatūras, tomēr šā totalitārisma pazīmes ir jaunas<br />
un nav mantotas no vienpartijas sistēmas. Vienpartijas sistēmas mērėis ir ne vien sagrābt<br />
valdības funkcijas, bet, visās iestādēs un organizācijās iefiltrējot partijas biedrus, panākt valsts un<br />
partijas pilnīgu saplūšanu, lai, sagrābusi varu, partija kĜūtu par sava veida valdības propagandas<br />
organizāciju. Šī sistēma ir «totāla» tikai negatīvā nozīmē, jo valdošā partija necieš ne citas<br />
partijas, ne opozīciju, ne politisko uzskatu brīvību. Partijas diktatūrai nākot pie varas, tā atstāj<br />
neskartas attiecības starp valsti un partiju, valdībai un armijai paliek to iepriekšējā vara.<br />
«Revolūcija» ir vienīgi fakts, ka visus amatus valdībā nu ieĦem partijas biedri. Visos šais<br />
gadījumos partijas vara ir balstīta valsts garantētā monopolā un partijai vairs nav sava varas<br />
centra.<br />
Revolūcijas, ko uzsāk totalitārās kustības pēc varas sagrābšanas, ir daudz radikālākas.<br />
Sākumā tās cenšas saglabāt būtiskākās atšėirības starp valsti un kustību un atturēt kustības<br />
«revolucionārās» institūcijas no saplūšanas ar valdību. 240 Uzdevumu sagrābt valsts varu,<br />
nesaplūstot ar valsts institūcijām, partija veic tādējādi, ka valsts pārvaldes hierarhijā tiek iesaistīti<br />
tikai partijai mazāk nozīmīgie biedri. Reālā vara koncentrējas kustības iekšējās institūcijās, ārpus<br />
valsts un militārā aparāta. Šai kustības iekšienē arī īstenojas reālā valsts vara, šeit tiek pieĦemti<br />
visi lēmumi; bieži vien valsts institūcijas pat netiek informētas par notiekošo, un partijas biedri,<br />
kuru mērėis ir kĜūt par ministriem, par šādām «buržuāziskām» vēlmēm allaž ir samaksājuši ar<br />
ietekmes un partijas līdzbiedru atbalsta zaudējumu.<br />
Totalitārai varai valsts institūts ir tikai izkārtne valsts pārstāvēšanai netotalitārajā pasaulē. Un<br />
tāpēc totalitārā valsts ir loăiska totalitārās kustības mantiniece, no kuras tā pārĦēmusi<br />
organizatorisko struktūru. Totalitāru valstu vadītāji pret netotalitāro valstu valdībām izturas tieši<br />
tāpat, kā izturējušies pret parlamentārajām partijām vai partijas frakcijām pirms nākšanas pie<br />
varas. Un viĦu galvenā problēma - nu jau starptautiskā Pāri valstij, pāri visām amatpersonām<br />
stāvošs, aiz varas ārējās fasādes un daudzo dažādo neefektīvo organizāciju un institūciju<br />
labirintos ir paslēpts totalitāras valsts īstenais kodols - superkompetenta un superspējīga<br />
slepenpolicija. 241 " Totalitāra režīma raksturīga pazīme ir policijas izvirzīšana par varas galveno<br />
spēku un zināma nevērība pret šėietami varenāko armiju. Tas izskaidrojams ar totalitārisma<br />
centieniem pēc pasaules kundzības un ar apzināti neievēroto atšėirību starp savu valsti un<br />
ārvalsti, starp iekšpolitiku un ārpolitiku. BruĦotie spēki, kuru uzdevums ir aizsargāt valsti pret<br />
ārvalstu agresoriem, pilsoĦu kara laikā nekad nav bijis spēks, uz ko valdošā šėira var pilnīgi<br />
paĜauties, jo pat totalitārisma apstākĜos armija pret savu tautu nespēj izturēties tāpat kā pret<br />
ārvalstu agresoru. 242 Totalitāro kustību vadītāju mērėis ir pasaules kundzība, pret savas agresijas<br />
upuriem viĦi izturas kā pret dumpiniekiem un nodevējiem un tieši tāpēc iekaroto teritoriju<br />
pārvaldīšanā priekšroku parasti dod policijai, nevis armijai.<br />
Jau pirms varas sagrābšanas totalitārai kustībai ir izveidota sava slepenpolicija un sazarots<br />
spiegu tīkls dažādās pasaules valstīs. Vēlāk slepenpolicijas aăenti ir labāk atalgoti un tiem ir<br />
lielāka vara nekā regulāra militārā izlūkdienesta darbiniekiem, un viĦi bieži vien ir slepenie<br />
vadītāji vēstniecībās un konsulātos. 243 So vīru galvenais uzdevums ir veidot piekto kolonnu,<br />
vadīt kustības atzarus ārvalstīs, iejaucoties šo valstu iekšējās lietās, lai pakāpeniski sagatavotu tās<br />
brīdim, kad totalitārās valsts vadītājs, gāžot attiecīgās valsts likumīgo valdību vai militāras<br />
uzvaras rezultātā, varēs te justies kā mājās. Citiem vārdiem sakot, slepenpolicijas starptautiskās<br />
240 Hitlers bieži runāja par attiecībām starp valsti un partiju un vienmēr uzsvēra, ka nevis valsts, bet gan rase «vieno tautu» un tas ir vissvarīgākais<br />
(runa iespiesta kā pielikums Tischgespräche). VisizsmeĜošāk viĦš šo teoriju definēja savā runā partijas sanāksmē Nirn-bergā 1935- gadā: «Ne jau valsts<br />
vada mūs, mēs vadām valsti.» mērogā — ir tā pati, kas iepriekš — pasargāt kustības (vai totalitāras valsts) izdomāto pasauli no īstenības faktu ietekmes un radīt<br />
pasaulē ilūziju, ka šai valstī viss ir kārtībā, ka tajā valda veselais saprāts.<br />
Otto Gauweiler. Rechtseinrichtungen und Rechtsaufgaben der Bewegung. 1939, norāda, ka Himlers kā SS reihsfirers un Vācijas slepenpolicijas šefs<br />
ieĦēmis īpašu stāvokli tieši tāpēc, ka policijas vadība bija sasniegusi «ăeniālu partijas un valsts vienību», ko neviena cita valdības struktūra nebija<br />
mēăinājusi darīt.<br />
242 Zemnieku nemieru laikā Krievijā divdesmitajos gados Vorošilovs šo nemieru apspiešanai atteicās no Sarkanās armijas palīdzības, izveidojot<br />
speciālas GPU soda vienības (sk. Ciliga, op. cit., 95. lpp.)<br />
243 1935. gadā Gestapo aăenti ārvalstīs saĦēma 20 miljonus marku, savukārt armijas izlūk<br />
100
Change language