You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pretēji paredzējumam masas neradās no aizvien pieaugošās apstākĜu vienlīdzības, no<br />
vispārējās izglītības izplatīšanās un no neizbēgamās tās standartu pazemināšanās un satura<br />
popularizēšanās. (Amerika, klasiskā apstākĜu vienlīdzības un vispārējās izglītības zeme ar visiem<br />
tās trūkumiem, par masu mūsdienu psiholoăiju, iespējams, zina mazāk nekā jebkura cita valsts<br />
pasaulē.) Drīz kĜuva skaidrs, ka masu kustības īpaši saista augstas kultūras cilvēkus un ka,<br />
kopumā Ħemot, augsti diferencēts individuālisms un izsmalcinātība nevis novērš, bet gan drīzāk<br />
veicina sevis aizmiršanu par labu masām, jo to nodrošināja masu kustības. Acīm redzamais fakts,<br />
ka individualizācija un spēju attīstība nenovērsa masu attieksmes rašanos, bija tik negaidīts, ka<br />
par to bieži vainoja mūsdienu inteliăences slimīgumu vai nihilismu, šėietami tipisko intelektuālo<br />
sevis nīšanu, gara «naidīgumu pret dzīvi» un antagonismu pret vitalitāti. Taču daudz kritizētie<br />
intelektuāĜi bija tikai pats spilgtākais piemērs un visredzamākā norāde uz daudz plašāku<br />
parādību. Masu kustību priekštece ir sociālā atomizācija un ekstremāla individualizācija, tāpēc<br />
galīgi neorganizētos cilvēkus, tipiskos «malā stāvētājus», kas individuālu iemeslu pēc vienmēr<br />
bija atteikušies atzīt sociālās saiknes vai jebkādas saistības, masu kustībām izdevās piesaistīt<br />
daudz vieglāk un ātrāk nekā sabiedriskos, neindividuālistiskos tradicionālo partiju biedrus.<br />
Patiesībā masas radās no ārkārtīgi atomizētās sabiedrības, kuras konkurējošo struktūru un tās<br />
radīto indivīda vientulību iegrožoja tikai piederība pie kādas šėiras. Masu cilvēku galvenokārt<br />
raksturoja nevis brutalitāte un atpalicība, bet gan izolētība un normālu sociālo attiecību trūkums.<br />
Tā kā masas nāca no nacionālo valstu šėiru pārvaldītās sabiedrības, kuras plaisas aizcementēja<br />
nacionālistisks sentiments, ir gluži dabiski, ka tās savas jaunās pieredzes pirmajā bezpalīdzīgumā<br />
nosliecās uz īpaši vardarbīgu nacionālismu, kuram masu vadoĦi pretēji saviem instinktiem un<br />
mērėiem bija padevušies tikai aiz tīri demagoăiskiem apsvērumiem. 25<br />
Ne tribālais nacionālisms, ne dumpīgais nihilisms nav nedz raksturīgs, nedz ideoloăiski<br />
piemērots masām, tas bija raksturīgs un piemērots pūlim. Taču mūsdienu talantīgākie masu<br />
vadoĦi ir nākuši drīzāk no pūĜa nekā no masām. 26 Šajā ziĦā klasisks piemērs ir Hitlera biogrāfija,<br />
un par StaĜinu var teikt, ka viĦš nāk no boĜševiku partijas konspiratīvā aparāta, ko veidoja specifisks<br />
izstumto un revolucionāru sajaukums. Hitlera sākotnējā partija, kuras locekĜi bija gandrīz<br />
tikai un vienīgi dzīvei nepiemēroti cilvēki, neveiksminieki un dēkaiĦi, pārstāvēja «bruĦotos<br />
bohēmiešus», 27 kuri bija buržuāziskās sabiedrības pretējā puse un kurus tādējādi Vācijas<br />
buržuāzija būtu varējusi veiksmīgi izmantot saviem mērėiem. īstenībā nacisti buržuāziju<br />
piesaistīja tikpat lielā mērā kā Reihsvērs piesaistīja Rēma-Šleihera frakciju, kas domāja, ka<br />
Hitlers, kuru viĦi bija izmantojuši par pievilinātājputnu, vai SA, kas tika izmantots militārai<br />
propagandai un paramilitātai apmācībai, darbosies kā viĦu aăenti un palīdzēs nodibināt militāru<br />
diktatūru. 28 Kā vieni, tā otri uz nacistu kustību raudzījās no sava viedokĜa, no pūĜa politiskās<br />
filozofijas viedokĜa, 29 un ignorēja neatkarīgo, spontāno atbalstu, kādu jaunajiem pūĜa vadoĦiem<br />
izrādīja masas, kā arī pūĜa vadoĦu patieso talantu jaunu organizācijas formu radīšanā. Pūlis kā šo<br />
masu vadonis vairs nebija ne buržuāzijas, ne kāda cita aăents, tas noderēja tikai masām.<br />
Totalitārās kustības bija mazāk atkarīgas no masu sabiedrības struktūras trūkuma nekā no<br />
atomizētās un individualizētās masas specifiskajiem apstākĜiem, un tas vislabāk it redzams,<br />
salīdzinot nacismu un boĜševismu, kas attiecīgajās valstīs sāka attīstīties Ĝoti atšėirīgos apstākĜos.<br />
Lai ěeĦina revolucionāro diktatūru pārveidotu pilnīgi totalitārā režīmā, StaĜinam vispirms bija<br />
25 Nacistu partijas dibinātāji to dēvēja par «kreisā spārna partiju», jau pirms to pārņēma Hitlers. Pēc 1932. gada parlamenta vēlēšanām notika interesants<br />
starpgadījums: «Gregors Štrāsers rūgti aizrādīja savam vadonim, ka pirms vēlēšanām nacionālsociālisti būtu varējuši kopā ar centru veidot vairākumu Reihstāgā,<br />
tagad šādas iespējas vairs nav, abas partijas kopā ir mazāk par pusi no parlamenta locekļiem [..] Bet kopā ar komunistiem viņiem vēl aizvien ir vairākums; Hitlers<br />
atbildēja: neviens nevar valdīt pret mums». (Heiden, op. cit., 94., 495. lpp.)<br />
26 Sal. ar J. H. Hayes, op. cit., kas nenošķir pūli un masas un uzskata, ka toralitārie diktatori «ir nākuši no masām, nevis no šķirām».<br />
27 Tā ir K. Heidena centrālā teorija; viņa nacistu kustības analīze vēl aizvien ir izcila. «No mirušo šķiru vraka rodas jauna intelektuāļu šķira, un tās priekšgalā soļo<br />
visnežēlīgākie, tie, kuriem ir vismazāk ko zaudēt, līdz ar to viņi ir stiprākie: bruņotie bohēmieši, kam karš ir mājas un pilsoņu karš - tēvija.» (Op. cit., 100. lpp.)<br />
28 Sazvērestība starp Reihsvēra ģenerāli Šleiheru un SA priekšnieku Remu ietvēra plānu, ka visi paramilitārie formējumi jāpakļauj Reihsvēra militārajai<br />
pavēlniecībai; tādējādi Vācijas armija uzreiz būtu papildinājusies ar vairākiem miljoniem cilvēku. Tas, protams, būtu neizbēgami novedis pie militāras<br />
diktatūras. 1934. gada jūnijā Hitlers likvidēja Remu un Šleiheru. Sākotnējās pārrunas notika ar Hitlera ziņu; viņš izmantoja Rema saistību ar Reihsvēru, lai<br />
slēptu no Vācijas militārajām aprindām savus patiesos nolūkus. 1932. gada aprīlī Rems liecināja vienā no Hitlera tiesas prāvām, ka Reihsvērs pilnībā izprot SA<br />
militāro statusu. (Dokumentārus pierādījumus par Rema - Sleihera plānu var atrast Nazi Conspiracy. V, 456. un sek. lpp. Sk. ari Heiden, op. cit, 450. lpp.) Rems<br />
pats ir lepni pārstāstījis savas sarunas ar Šleiheru, kas, pēc viņa vārdiem, sākušās 1931. gadā. Šleihers bija apsolījis ārkārtas stāvokļa gadījumā nodot SA Reihsvēra<br />
virsnieku pakļautībā.<br />
(Sk. Die Memoiren des Stabschefs Rohm. Saarbrücken, 1934, 170. lpp.) SA militārais raksturs, ko radīja Rems un pastāvīgi apkaroja Hitlers, vēl aizvien noteica<br />
tās terminoloģiju pat pēc Rema frakcijas likvidēšanas. Pretēji SS SA locekļi vienmēr apgalvoja, ka viņi ir «Vācijas militārās gribas pārstāvji», un viņiem Trešais<br />
reihs bija «militāra kopiena, [ko balstīja] divi pīlāri: partija un Vērmahts». (Sk. Handbuch der SA. Berlin, 1939; Victor Lutze. Die Sturmabteilungen. Izdevumā:<br />
Grundlagen, Aufbau und Wirtschaftsordnung des nationalsozialistischen Staates. Nr. 7a.)<br />
29 Rema autobiogrāfija ir īsta Šādas literatūras klasika.<br />
49
Change language