07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

valdīšana, līdz pat britu vai amerikāĦu slepeno dienestu Ĝaunajām imperiālistiskajām (t.L,<br />

globālām) intrigām.<br />

Šāda veida propagandas efektivitāte parāda vienu no galvenajām mūsdienu masu īpašībām.<br />

Tās netic nekam redzamam, pašu pieredzes īstenībai; tās uzticas nevis savām acīm un ausīm, bet<br />

gan iztēlei, ko var ietekmēt viss, kas ir gan universāls, gan ari konsekvents. Masas nepārliecina<br />

fakti, pat ne izdomāti fakti, masas pārliecina tikai tās sistēmas konsekventums, pie kuras,<br />

iespējams, tās pieder arī pašas. Tā kā valda uzskats, ka masām ir zemākas spējas saprast un<br />

atcerēties, svarīguma ziĦā pārvērtētā atkārtošana ir nozīmīga tikai tāpēc, ka tā masas pārliecina<br />

par konsekvenci laikā. Nejaušību, kas caurstrāvo īstenību, masas atsakās atzīt. Masas labprāt<br />

pieĦem visas ideoloăijas, jo faktus tās izskaidro kā likumu piemērus un izslēdz jebkādu sakritību,<br />

izgudrojot visaptverošu visvarenību, kas rodama jebkura notikuma pamatā. Totalitārā<br />

propaganda plaukst, tikai vairoties no realitātes un pievēršoties iedomu pasaulei, un no nejaušas<br />

apstākĜu sagadīšanās glābjoties konsekvencē.<br />

Galvenais totalitārisma propagandas trūkums ir tās nespēja piepildīt masu vēlmi dzīvot<br />

pasaulē, kur valdītu nelokāma konsekvence, pilnīgi izprotamā un paredzamā pasaulē, un kas<br />

nebūtu pretrunā ar veselo saprātu. Padomju Savienībā, piemēram, visu politisko pretinieku<br />

«atzīšanās» tiek izteiktas vienos un tais pašos vārdos un pamatotas ar vieniem un tiem pašiem<br />

motīviem, un pēc konsekvences alkstošās masas šos izdomājumus pieĦem kā neapgāžamu<br />

pierādījumu to patiesīgumam, turpretī veselais saprāts liek atzīt, ka tieši šāda brīnumaina<br />

atzīšanās konsekvence pierāda, ka tas viss ir safabricē-jums. Tēlainā valodā tas atbilstu masu<br />

prasībai nepārtraukti atkārtot Septuagintas brīnumu, kad, pēc sena mīta, septiĦdesmit tulki<br />

neatkarīgi cits no cita radījuši identisku Vecās derības tekstu grieėu valodā. Veselais saprāts šo<br />

stāstu var pieĦemt tikai kā mītu vai brīnumu, tomēr tas varētu tikt pasniegts arī kā pierādījums<br />

ikkatra tulkotā teksta vārda ticamībai.<br />

Citiem vārdiem sakot, ir tiesa, ka masas apsēdusi vēlme izvairīties no realitātes, jo savā<br />

pamestībā tās vairs nespēj izturēt apstākĜu nejaušības un reālās dzīves nesaprotamību; nav arī<br />

noliedzams, ka masu ilgām pēc izdomājumiem ir zināms sakars ar to cilvēka prāta potenciālu,<br />

kura strukturālā konsekvence ir pārāka par vienkāršu sagadīšanos. Masu vairīšanās no realitātes<br />

ir spriedums pasaulei, kurā viĦi spiesti dzīvot un kurā viĦi nespēj eksistēt, jo tur valda<br />

sagadīšanās, ber cilvēkiem ir nepieciešama nepārtraukta haotisko un nejaušību pilno apstākĜu<br />

pārveidošana par mākslīgi radītu relatīvas konsekvences modeli. Masu sacelšanās pret<br />

«reālismu», veselo saprātu un (pēc Bērka vārdiem) «visu šėietami ticamo pasaulē» notika tāpēc,<br />

ka cilvēku būtība tika sašėelta, tāpēc, ka viĦi zaudēja sociālo stāvokli, līdz ar to zaudējot arī<br />

veselu sabiedrisko attiecību loku, kura ietvaros nozīme ir veselajam saprātam. Šādā garīgās un<br />

sociālās pamestības situācijā vairs nav iespējams izprast savstarpējo sakaru starp patvaĜīgi<br />

pieĦemto un plānoto, starp nejaušo un nepieciešamo. Totalitārisma propaganda spēj sekmīgi<br />

uzbrukt veselajam saprātam tikai tur, kur veselais saprāts ir zaudējis pamatu. Izvēloties<br />

alternatīvu - stāties pretī pieaugošajai anarhijai un sabrukuma patvaĜai vai pakĜauties nelokāmas<br />

ideoloăijas ārkārtīgi melīgam konsekventumam -, masas priekšroku visticamāk vienmēr dos<br />

ideoloăijai un būs gatavas par to nest individuālus upurus nevis tāpēc, ka būtu aprobežoti vai<br />

Ĝauni cilvēki, bet gan tāpēc, ka vispārējā postā šī izeja viĦiem garantē vismaz kaut vai niecīgas<br />

pašcieĦas saglabāšanu.<br />

Nacistu propagandai raksturīgi bija izmantot masu alkas pēc konsekvences, turpretim<br />

boĜševiku metodes gluži kā laboratorijā uzskatāmi parādīja savas spējas ietekmēt individuālus<br />

masu pārstāvjus. Padomju slepenpolicija, kas visiem spēkiem pūlējās savus upurus pārliecināt<br />

par viĦu vainu noziegumos, kurus viĦi nebija pastrādājuši un kurus bieži vien vispār nebija<br />

iespējams pastrādāt, pilnīgi izslēdza visus reālos faktorus, tā ka jau sagatavotās atzīšanās «stāsta»<br />

loăika un konsekvence pārsniedza jebkuras saprāta robežas. Situācijā, kad robežu starp izdomāto<br />

un reālo izdzēš apsūdzības nedabiskums un iekšējā konsekvence, ir vajadzīgs ne tikai spēcīgs<br />

raksturs, kas Ĝauj izturēt nepārtrauktus draudus, bet arī liela ticība, ka ir vēl līdzcilvēki - radi,<br />

draugi vai kaimiĦi, kas nekad nenoticēs šim «stāstam», lai apsūdzētais nepadotos kārdinājumam<br />

piekrist gluži abstraktai vainas iespējai.<br />

Šādas mākslīgi radītas neprāta galējības, protams, ir iespējamas tikai totalitārisma apstākĜos.<br />

Tomēr totalitāro režīmu propagandas mašīnai nav nepieciešama atzīšanās, lai personu sodītu.<br />

«Atzīšanās» ir tikpat raksturīga boĜševiku propagandas pazīme, cik iezīmīgs nacistu propagandai<br />

ir dīvainais pedantiskums noziegumu pārvēršanā par likumīgām darbībām, pielāgojot tām<br />

likumus ar atpakaĜejošu spēku. Abos gadījumos mērėis ir konsekvences radīšana.<br />

67

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!