You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
piedzīvoja tādu karu, kas pat ne visniecīgākajā mērā neĦēma vērā vācu nācijas izdzīvošanas<br />
minimālās prasības. Ideoloăiskai politikai ir raksturīgs — un ne jau tikai kā nodevība savu<br />
interešu vai varaskāres dēĜ -, ka patieso ideoloăijas saturu (strādnieku šėira vai ăermāĦu tautas),<br />
kura sākotnēji radījusi «ideju» (šėiru cīĦu kā vēstures likumu vai rasu cīĦu kā dabas likumu),<br />
iznīcina loăika, ar kuru tiek īstenota «ideja».<br />
Upuru un sprieduma izpildītāju sagatavošana, kas totalitārismam nepieciešama Monteskjē<br />
darbības principa vietā, vēl nav pati ideoloăija - rasisms vai dialektiskais materiālisms -, bet gan<br />
ir tajā ietvertais loăiskums. Šajā ziĦā vispārliecinošākais arguments, kas patika gan Hitleram, gan<br />
StaĜinam, bija šāds: jūs nevarat pateikt A, nepasakot B, C utt. līdz pat iznīcinošā alfabēta beigām.<br />
Šeit acīmredzot ir rodams loăiskuma piespiedu spēka avots;<br />
tas sakas no mūsu bailēm nonākt pretrunā pašiem ar sevi. BoĜševiku tīrīšanās panāktā upuru<br />
atzīšanās noziegumos, ko tie nebija izdarījuši, galvenokārt balstās uz šīm pamat bailēm, un tās<br />
argumentācija ir šāda: mēs visi piekrītam priekšnoteikumam, ka vēsture ir šėiru cīĦa, un Partijas<br />
lomai tās vadīšanā. Tāpēc jūs zināt, ka, vēsturiski spriežot, Partijai vienmēr ir taisnība (Trocka<br />
vārdiem runājot: «Mums var būt taisnība tikai kopā ar Partiju un tās vadībā, jo vēsture nav<br />
paredzējusi citu taisnības iespēju.»). Konkrētajā vēstures momentā, t.L, saskaĦā ar vēstures<br />
likumu, ir jānotiek zināmiem noziegumiem, kuru izdarītāji Partijai, kas zina vēstures likumu, ir<br />
jāsoda. Šiem noziegumiem Partijai ir nepieciešami noziedznieki; var būt arī tā, ka Partija, zinot<br />
noziegumus, tomēr īsti nezina noziedzniekus. Daudz svarīgāk par noziedznieku zināšanu ir<br />
sodīšana par noziegumiem, jo bez šādas sodīšanas Vēsture netiks virzīta uz priekšu un pat var<br />
tikt kavēta savā gaitā. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai esat pastrādājis noziegumu vai Partija<br />
izraudzījusies jūs noziedznieka lomai, objektīvi jūs esat kĜuvis par Partijas ienaidnieku. Ja jūs<br />
neatzīstaties, jūs vairs nepalīdzat Vēsturei ar Partijas starpniecību un kĜūstat par īstu ienaidnieku.<br />
Argumenta piespiedu spēks ir šāds: ja jūs atsakāties, jūs nonākat pretrunā ar sevi un padarāt savu<br />
dzīvi bezmērėīgu.<br />
Totalitārie vadoĦi paĜaujas uz piespiešanu, ar ko mēs varam pakĜaut sevi, lai līdz zināmai<br />
robežai mobilizētu cilvēkus, kas viĦiem vēl ir vajadzīgi. Šī iekšējā piespiešana ir loăiskuma<br />
tirānija, pret kuru nav cita pretlīdzekĜa kā cilvēka unikālā spēja uzsākt kaut ko jaunu. Loăiskuma<br />
tirānija sākas ar prāta pakĜaušanos loăikai kā nepārtrauktam procesam, uz ko cilvēks paĜaujas, lai<br />
rosinātu savas domas. Ar šo pakĜaušanos viĦš atsakās no iekšējās brīvības, tāpat kā viĦš atsakās<br />
no kustības brīvības, kad pakĜaujas ārējai tirānijai. Brīvība kā cilvēka iekšējā spēja ir identiska<br />
spējai kaut ko sākt; tāpat brīvība kā politiska realitāte ir identiska ar kustības telpu starp<br />
cilvēkiem. Ne loăikai, ne pārliecinošam spriedumam nav varas pār sākotni, jo šī virkne premisas<br />
formā jau iepriekš pieĦem sākotni. Tāpat kā terors ir nepieciešams, lai ar katras jaunas<br />
cilvēkbūtnes dzimšanu pasaulē nerastos jauna sākotne un nepaceltu savu balsi, arī loăiskuma<br />
pašspaidu spēks tiek mobilizēts, lai kāds nesāktu domāt, — tā ir visbrīvākā un tīrākā no visām<br />
cilvēka darbībām un tieši pretēja slēdzienu stingri noteiktajam procesam. Totalitārā pārvalde var<br />
būt drošībā tikai tādā mērā, cik tā spēj mobilizēt cilvēka gribasspēku, lai tas piespiestu viĦu<br />
iesaistīties šajā gigantiskajā Vēstures vai Dabas kustībā, kas, domājams, cilvēci izmanto kā<br />
materiālu un nepazīst ne dzimšanu, ne nāvi.<br />
Totālā terora piespiešanas spēks, kas, no vienas puses, ar dzelzs stīpu saspiež kopā savrupu<br />
cilvēku masas un atbalsta viĦus pasaulē, kas tiem kĜuvusi par tuksnesi, un loăiskās spriešanas<br />
pašspaidu spēks, kas, no otras puses, sagatavo katru indivīdu viĦa vientulībā pret visiem<br />
pārējiem, atbilst viens otram un izjūt nepieciešamību viens pēc otra, lai iekustinātu terora pārvaldīto<br />
kustību un neĜautu tai apstāties. Tāpat kā terors, kas jau savā pirms-totālajā, tikai<br />
titāniskajā formā sagrauj visas attiecības starp cilvēkiem, tā arī ideoloăiskās domāšanas<br />
pašpiespiešana sagrauj visas attiecības ar īstenību. Sagatavošana ir sekmīga, kad cilvēki ir<br />
zaudējuši kontaktu kā ar saviem līdzcilvēkiem, tā ari ar apkārtējo īstenību, jo līdz ar šiem<br />
kontaktiem cilvēki zaudē pieredzes un domāšanas spēju. Totalitārā režīma ideālais subjekts ir<br />
nevis pārliecināts nacists vai pārliecināts komunists, bet gan cilvēki, kuriem atšėirība starp faktu<br />
un fikciju (t.i., pieredzes realitāte) un atšėirība starp patiesību un nepatiesību (t.i., domāšanas<br />
normas) vairs neeksistē.<br />
Jautājums, kuru izvirzījām pašā šo apsvērumu sākumā un pie kura tagad atgriežamies, ir šāds:<br />
kāda pamat pieredze cilvēku kopdzīvē rada pārvaldes formu, kuras būtība ir terors un kuras<br />
darbības princips ir ideoloăiskās domāšanas loăiskums. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda kombinācija<br />
politiskās varas dažādajās formās nekad iepriekš nav izmantota. Tomēr pamat pieredzei, uz ko tā<br />
balstās, jābūt cilvēciskai un cilvēkiem pazīstamai, jo šo «visoriăinālāko» no visām politiskajām<br />
sistēmām izdomājuši cilvēki un tā zināmā mērā atbilst viĦu vajadzībām.<br />
126
Change language