Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
prasība, kamēr nav īstenota attiecībā pret visiem. Tātad - aplikšana ar nodokĜiem, izputināšana ar<br />
nodokĜiem, konfiskācija, vienvārdsakot: spaidi un kārtība pret visiem. Bet ētiskais bauslis par to<br />
vispār nejautā, tāda ir tā būtība. Vai «Pagriez otru vaigu!» - absolūti, nejautājot, kāpēc gan citam<br />
pienāktos sist. NecieĦas ētika, izĦemot svētos. Tas nozīmē: jābūt svētam it visā, vismaz gribā,<br />
jādzīvo kā Jēzum, apustuĜiem, svētajam Franciskam* un viĦam līdzīgajiem, tad ētika ir jēgpilna<br />
un pauž cieĦu. Citādi ne. Akosmiskās mīlestības ētikas konsekvence vēsta «Nepretojies<br />
Ĝaunumam ar varu», taču politiėim nozīmīga ir tieši pretējā atziĦa: tev jāpretojas ar varu<br />
Ĝaunumam, citādi tu esi atbildīgs, ja Ĝaunums Ħems virsroku. Ja kāds grib rīkoties saskaĦā ar<br />
evaĦăēlija ētiku, tam jāatturas no streika - jo streiks ir spaidi - un jāstājas dzeltenajā<br />
arodbiedrībā 41 . Un katrā ziĦā viĦš nevar runāt par «revolūciju». Jo šī ētika nepavisam negrasās<br />
mācīt, ka tieši pilsoĦu karš ir vienīgais leăitīmais karš. Pacifists, kas rīkojas saskaĦā ar<br />
evaĦăēliju, noraidīs vai nometīs ieročus, kā tas tika ieteikts Vācijā, vadoties pēc ētiskā<br />
pienākuma, lai darītu galu karam un līdz ar to - jebkuram karam. Bet politiėis teiks: vienīgais<br />
drošais līdzeklis, lai diskreditētu karu tuvākajā laikā, būtu status quo miers. Tad tautas pajautātu:<br />
kāpēc gan bija šis karš? Tas tiktu novests ad absurdum - bet patlaban tas vairs nav iespējams. Jo<br />
uzvarētājiem - vismaz daĜai no tiem - tas būs politiski izdevīgi. Un par to ir atbildīga tā<br />
izturēšanās, kas mums nepieĜāva nekādu pretošanos. Un tagad, kad paies paguruma laikmets,<br />
diskreditēts būs miers, nevis Icarš -lūk, absolūtās ētikas sekas.<br />
Visbeidzot, patiesības pienākums. Absolūtai ētikai tas ir obligāts. Tātad no tā izriet, ka<br />
jāpublicē visi, un pirmām kārtām pašu zemi apsūdzošie dokumenti un, balstoties uz šīm<br />
vienpusīgajām publikācijām, vienpusīgi, bez nosacījumiem, neĦemot vērā sekas, jāatzīst sava<br />
vaina. Bet politiėis uzskatīs, ka šādi patiesība netiek panākta, tā tikai tiek saduĜėota ar kaislību<br />
uzkurināšanu, ka augĜus var nest vienīgi daudzpusīga, plānveidīga nepartejisko pušu jautājuma<br />
izskatīšana, bet jebkurš cits nācijas rīcības veids var izraisīt sekas, kas nav labojamas<br />
turpmākajos gadu desmitos. Bet absolūtā ētika nemaz arī nejautā par «sekām».<br />
Te ir izšėirīgais punkts. Mums jāsaprot, ka jebkuru ētiski orientētu darbību var raksturot<br />
divas fundamentāli atšėirīgas, savstarpēji nesavienojamas maksimas: tai var būt «uzskatu ētikas»<br />
vai «atbildības ētikas» orientācija 42 . Nejau tas, ka uzskatu ētika būtu identa ar bezatbildību, bet<br />
atbildības ētika ar bezprincipialitāti. Par to, protams, nav runa. Taču pastāv bezdibenīgs pretstats<br />
starp to, vai rīkojas saskaĦā ar uzskatu ētikas maksimu - izsakoties reliăiski - «kristietis rīkojas<br />
pareizi, bet veiksmi atstāj Dieva ziĦā», vai arī saskaĦā ar atbildības ētikas maksimu, ka par savas<br />
darbības (paredzamajām) sekām ir jāmaksā. Jūs varat pavisam pārliecinoši klāstīt sindikālistam,<br />
kas darbojas saskaĦā ar uzskatu ētiku, ka viĦa darbības sekas palielinās reakcijas izredzes,<br />
kāpinās viĦa šėiras apspiešanu, kavēs tās uzplaukšanu, - uz viĦu tas neatstās nekādu iespaidu. Ja<br />
sekas, kas izriet no tīriem uzskatiem, ir nelāgas, tad atbildīgs par to ir nevis tas, kas rīkojās, bet<br />
gan pasaule, citu cilvēku dumjība vai Dieva griba, kas to visu radījusi. Turpretim atbildības etiėis<br />
tieši rēėinās ar cilvēku vidēji pastāvošiem defektiem, viĦam, kā pareizi teicis Fihte 43 , nav nekādu<br />
tiesību pieĦemt, ka cilvēki ir labsirdīgi un pilnīgi, viĦš nespēj novelt uz citiem savas darbības<br />
sekas, ciktāl viĦš var tās paredzēt. ViĦš teiks: šīs sekas pierēėināmas manai darbībai. Uzskatu<br />
etiėis jūtas «atbildīgs» tikai par to, lai neizdzistu tīrā uzskata liesma, piemēram, protesta liesma<br />
pret sociālās kārtības netaisnīgumu. ViĦa visnotaĜ iracionālās rīcības, ja vērtē pēc iespējamiem<br />
panākumiem, mērėis -uzpūst to aizvien no jauna, bet rīcībai var un vajag būt tikai eksemplārai<br />
vērtībai.<br />
Bet ar to vēl problēma nav atrisināta. Neviena pasaules ētika nevar izvairīties no fakta, ka<br />
«labo» mērėu sasniegšana daudzos gadījumos ir saistīta ar tikumiski šaubīgiem vai vismaz<br />
bīstamiem līdzekĜiem un nelāgu blakusefektu varbūtību vai pat iespējamību; neviena pasaules<br />
ētika nevar pierādīt, kad un kādā apjomā ētiski labais mērėis «svētī» ētiski bīstamos līdzekĜus un<br />
blakusefektus.<br />
Politikai izšėirīgais līdzeklis ir vardarbība, bet par to, cik svarīga ētiskā skatījumā ir spriedze<br />
starp līdzekĜiem un mērėi, varat spriest pēc tā, ka, un to zina ikviens, revolucionārie sociālisti<br />
(Cimmervaldes virziena 44 ) jau kara laikā atzinās principā, ko varēja formulēt pavisam precīzi:<br />
«Ja mums ir izvēle, vai nu vēl daži gadi kara un tad revolūcija, vai ari miers tagad un nekāda<br />
151
Change language