You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
strādājošo masu dienestā, uzmundrināt tās cīĦā pret pastāvošajām attiecībām, kuras šī<br />
buržuāzijas daĜa atrod un apjēdz kā Ĝaunumu. No buržuāzijas ėermeĦa šādi atrāvusies daĜa gan ir<br />
samērā maza. Bet tā nav tā sliktākā daĜa - tie ir pārcilvēki tādā nozīmē, ka viĦi pārsniedz savai<br />
šėirai piederīgo vidējo līmeni vai nu savā cilvēkmīlestībā, līdzcietībā un spējā izjust morālu<br />
sašutumu, vai arī ir pārāki par apkārtējiem ar savām spējām teorētiski dziĜi ielūkoties vēstures<br />
virzītājspēkos un loăiski, enerăiski un konsekventi izpaust savas atziĦas praktiskā rīcībā. Jebkurā<br />
gadījumā šādi vīri paceĜas pāri savas šėiras vidusmēram. No viĦus radījušās un izauklējušās<br />
šėiras atkritušie buržuji ir tie, kuri dod apzinātu virzību vēl snaudošajiem proletariāta instinktiem<br />
tā emancipācijas centienos.<br />
Proletariāta masa savu apspiestību sākotnēji sajūt tikai instinktīvi. Tās rīcībā nav nekādu<br />
teorētisko līdzekĜu, ar kuru palīdzību izskaidrot šėietami pilnīgi haotisko un labirintveidīgo<br />
pasaules vēstures gaitu. Šėiet, atĜauts nosaukt par vienu no vēsturiskās psiholoăijas likumiem to,<br />
ka ārpus kultūras un tiesībām ilgi mērdētie un par sevi nedrošie tautas slāĦi un šėiras tikai tad<br />
sadūšojas spēkpilnai darbībai, kad tās ne tikai no sava vidus, bet arī un pirmkārt - paturot ierasto<br />
vārdu - no «augstākajām» šėirām ir uztvērušas apgalvojumus par savām morālajām tiesībām un<br />
savu politisko un ekonomisko spēku pārpilnību. Līdz šim lielākās no pieredzētajām šėiru<br />
kustībām ir aizsākuši pavisam vienkārša domu gaita: «Ne tikai mēs - masa bez tiesībām un bez<br />
izglītības -, bet arī viĦš, kurš pasaules lietas pārzina un iztirzā daudz labāk par mums, - izglītotais<br />
vīrs no augstākajām aprindām - atzīst mūsu apspiestību, tāpēc mūsu domas par emancipāciju nav<br />
nekāds pašapmāns!» Sociālistiskās teorijas atziĦas ir smalki sapinuši filozofi, politekonomi,<br />
sociologi un vēsturnieki. ĥemiet jebkuras valsts sociālistu programmu un jūs tur neatradīsies<br />
nevienu vārdu, pie kura nebūtu strādājusi zinātnieku virtene. Modernā sociālisma ciltstēvi ar<br />
dažiem izĦēmumiem bija vispirms zinātnieki un tikai tad politiėi šā vārda šaurākajā nozīmē.<br />
Protams, jau pirms viĦiem ir bijušas spontānas proletariāta kustības, kuras radīja intuitīvas ilgas<br />
pēc augstākas gara dzīves un augstāka materiālā Standard oflife*. Taču šo kustību izpausmes<br />
drīzāk atgādināja taisnīgu dusmu mehānisku izlādi, nekā apspiesto dvēseĜu apzinātu vajadzību<br />
pretoties. Tikai zinātnes piebiedrošanās strādniecībai padarīja proletāriešu kustību par<br />
sociālistisku kustību un viĦu neapzināto, bezmērėīgo un instinktīvo dumpīgumu padarīja par<br />
apzinātu, samērā skaidru un stingri virzītu mērėtiecību.<br />
Šo parādību apstiprina visas agrākās šėiru cīĦas. Neviena dižā šėiru kustība vēsturē nav<br />
iztikusi bez tādu vīru ierosinājuma, palīdzības un vadības, kuri nāca no tieši tām šėirām, pret<br />
kurām šīs kustības bija vērstas. Jau Spartaks, kas sadumpoja Romas vergus, kaut arī bija vergs<br />
pēc profesijas, tomēr bija brīvs un mantīgs traėietis no dzimšanas. Tomass Mincers, kura<br />
aăitācija lielā mērā izraisīja Tīringas zemnieku karu, nebija zemnieks, bet gan zinātnieks, un<br />
Florians Geijers bija bruĦinieks. Tiers Etat* emancipācijas kustības izcilākie vadoĦi pirms Lielās<br />
franču revolūcijas - marėīzs de Lafaijets, lVlirabo, barons de Rolāns un abats Sjejes - bija<br />
priviliăēto kārtu pārstāvji, un karaĜa bende Filips Egalitē bija pat karaĜnama piederīgais.<br />
Mūsdienu strādnieku kustības vēsture tātad nav izĦēmums no šādiem likumiem. Kad Halles<br />
vēsturnieks Teodors Lindners apgalvo, ka mūsdienu sociāldemokrātisko kustību nav «izsaukuši<br />
dzīvē» strādnieki, tad to nevajag saprast tik burtiski, ka tur ar savu burvju zizli būtu pamājis kāds<br />
mags: «Strādnieku kustība, rodies! Un strādnieku kustība radās.» ViĦa pamatdomu nevajag<br />
saprast tā, ka strādnieku kustība būtu «izsaukta dzīvē» no nekurienes vai ka to būtu radījuši<br />
«dižie vīri», kurus gan kā vienīgo pamatakmeni savai «izziĦas» teorijai izmanto kāda<br />
vēsturnieku skola. Ir jāsaprot, ka šim procesam par cēloni kalpoja noteikta sociālekonomiskās<br />
attīstības pakāpe, bez kuras nekādu kustību «izsaukt» nebūtu iespējams. Pareizs tomēr ir<br />
Lindnera apgalvojumam pamatā esošais, bet varbūt ne sevišėi veikli izteiktais novērojums, ka<br />
mūsdienu dižās strādnieku kustības heroldu vairākums, kā tam uzmanību jau 1872. gadā pievērsa<br />
Heinrihs fon Zībels, ir «izglītoto slāĦu» pārstāvji. Dižie politiskā sociālisma priekšteči un<br />
filozofiskā sociālisma pārstāvji Sensimons, Furjē un Ovens, un tāpat arī politiskā sociālisma<br />
dibinātāji Luijs Blāns, Blankī un Lasals, kā arī zinātniskā - politekonomiskā sociālisma tēvi<br />
Markss, Engelss un Rodbertuss bija buržuāziskie intelektuāĜi. Līdzās viĦiem skroderzellis<br />
Vilhelms Veitlings un filozofijas autodidakts Pjērs Lerū nespēja gūt ne teorētisku, ne praktisku<br />
191
Change language