Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
«vēstures Darvinu». 299 Ja aplūkojam nevis abu konkrēto veikumu, bet gan viĦu pamatfilozofiju,<br />
tad izrādās, ka vēstures kustība un dabas kustība galu galā ir viens un tas pats. Darvins ieviesa<br />
dabā attīstības ideju, viĦa stingrā pārliecība, ka vismaz bioloăijas jomā dabas kustībai ir nevis<br />
aplisks, bet gan unilineārs raksturs ar bezgalīgu progresiju, nozīmē, ka daba iekĜaujas vēsturē, ka<br />
dabas dzīve it uzskatāma par vēsturisku. Dabiskās izlases «dabiskās» tiesības ir tāds pats<br />
vēsturiskais likums, ko var izmantot rasisms, kā Marksa likums par progresīvāko šėitu izlasi. No<br />
otras puses, Marksa šėiru cīĦa kā vēstures virzītājspēks ir tikai ražotājspēku attīstības ārējā<br />
izpausme, un šo spēku izcelsme rodama cilvēku «darbaspēkā». Marksa izpratnē darbs ir nevis<br />
vēsturisks, bet gan dabiski bioloăisks spēks, kas rodas cilvēka «metabolismā ar dabu» un kas Ĝauj<br />
viĦam uzturēt sevi un atražot sugu. 300 Engelss Ĝoti skaidri saskatīja līdzību abu vīru<br />
pamatuzskatos, jo viĦš saprata izšėirošo lomu, kāda abās teorijās bija attīstības idejai.<br />
Būtiskajām intelektuālajām pārmaiĦām, kas notika 19. gadsimta vidū, bija raksturīgs noliegums<br />
pieĦemt visu, «kāds tas ir», un konsekventi visu izskaidrot kā atsevišėas stadijas kādā tālejošākā<br />
attīstībā. Tam, vai šīs attīstības virzītājspēks tiek saukts par dabu vai vēsturi, ir otršėirīga nozīme.<br />
Sajās ideoloăijās ari pats termins «likums» ir ieguvis citu nozīmi: no stabilitātes ietvara, kurā var<br />
notikt cilvēku darbība un kustība, tas pārvērties par pašas kustības izteicēju.<br />
Totalitārā politika, kas rīkojās pēc ideoloăiskām receptēm, atsedza kustību īsto dabu, vismaz<br />
skaidri parādot, ka šis process var būt bezgalīgs. Ja pēc dabas likuma ir tiesības iznīcināt visu,<br />
kas ir kaitīgs un nepiemērots dzīvei, tas varētu nozīmēt pašas dabas beigas - ja netiktu atrastas<br />
jaunas kaitīgas un dzīvei nepiemērotas kategorijas. Ja vēstures likums paredz, ka šėiru cīĦas<br />
procesā noteiktas šėiras «iznīkst», tas varētu nozīmēt pašas vēstures beigas — ja neveidotos<br />
jaunas šėiras, kas savukārt vatētu «iznīkt», nonākot totalitāru režīmu varā. Citiem vārdiem sakot,<br />
nogalināšanas tiesības, kuras totalitārās kustības izmanto varas sagrābšanai un paturēšanai,<br />
paliktu kustības tiesības pat tad, ja tai izdotos savai varai pakĜaut visu cilvēci.<br />
Ar likumīgu pārvaldi mēs saprotam valsti, kur likumi nepieciešami, lai nemainīgo ius<br />
naturale vai mūžīgos Dieva baušĜus interpretētu un realizētu likumīguma un nelikumīguma<br />
normās. Tikai šajās normās, katras valsts likumu kopumā ius naturale vai Dieva baušĜi kĜūst par<br />
politisku realitāti. Totalitāras pārvaldes sabiedrībā likumību aizstāj totāls terors, lai pārvērstu<br />
realitātē vēstures un dabas kustības likumu. Tāpat kā likumi, kas, lai ari nosaka<br />
likumpārkāpumus, it no tiem neatkarīgi un noziegumu trūkums kādā sabiedrībā nepadara<br />
likumus par nevajadzīgiem, bet, gluži pretēji, norāda uz to pilnīgu varu, tā ari terors totalitārajā<br />
pārvaldē vairs nav tikai opozīcijas apspiešanas līdzeklis, kaut gan to izmanto arī šādiem<br />
nolūkiem. Terors kĜūst totāls, kad tas kĜūst neatkarīgs no jebkādas opozīcijas; tas valda, kad<br />
nekas vairs nestāv tā ceĜā. Likumīgums ir netitāniskas pārvaldes būtība, bet nelikumīgums —<br />
tirānijas būtība, turpretī terors ir totalitārās varas kvintesence.<br />
Terors ir kustības likuma realizācija, tā galvenais mērėis ir nodrošināt dabas vai vēstures<br />
spēka brīvu traukšanos cauri cilvēcei, ko nekavē spontāna cilvēku darbība. Terors tiecas<br />
«stabilizēt» cilvēkus, lai atbrīvotu dabas vai vēstures spēkus. Šī kustība izraugās cilvēces<br />
ienaidniekus, pret kuriem tiek vērsts terors, un nekāda brīva opozīcijas vai piekritēju darbība<br />
netiek pieĜauta, lai nekavētu Vēstures vai Dabas, šėiras vai rases «objektīvo ienaidnieku»<br />
iznīcināšanu. Vaina vai nevainība kĜūst par bezjēdzīgiem jēdzieniem; «vainīgais» ir tas, kurš stāv<br />
ceĜā dabiskam vai vēsturiskam procesam, kas taisījis spriedumu «zemākām rasēm», «dzīvei<br />
nepiemērotiem» indivīdiem , «atmirstošām šėirām un pagrimušām tautām». Terors īsteno šos<br />
spriedumus, un tā tiesas priekšā visi iesaistītie ir subjektīvi nevainīgi: noslepkavotie tāpēc, ka<br />
nav neko darījuši pret sistēmu, un slepkavas tāpēc, ka īstenībā neslepkavo, bet izpilda nāves<br />
spriedumu, ko pasludinājis kāds augstāks tribunāls. VadoĦi neapgalvo, ka viĦi ir taisnīgi vai<br />
gudri, bet tikai īsteno vēsturiskās vai dabiskās tiesības; viĦi neizmanto likumus, bet īsteno<br />
kustību saskaĦā ar tās iekšējām likumībām. Terors ir likumīgs, ja likums ir kāda pārcilvēciska<br />
spēka, Dabas vai Vēstures kustības tiesību izpausme.<br />
Terors kā tādas kustības tiesību īstenošana, kuras galamērėis ir nevis cilvēku labklājība, nevis<br />
viena cilvēka intereses, bet cilvēces ražošana, sugas labā iznīcina indivīdus, upurē «daĜas» par<br />
labu «veselajam». Dabas un Vēstures pārcilvēciskajam spēkam ir savs sākums un gals, tāpēc to<br />
var kavēt tikai jauns sākums un individuāls gals, t.i., atsevišėa cilvēka dzīve.<br />
299 Runā pie KārĜa Marksa kapa Engless teica: «Tieši tāpat, kā Darvins atklāja dzīvās dabas attīstības likumu, Markss atklāja cilvēces vēstures attīstības<br />
likumu.» Līdzīga piezīme atrodama Engelsa sarakstītajā ievadā «Komunistu manifesta» 1890. gada izdevumam. Arī darba «Ăimenes izcelšanās»<br />
ievadā viĦš vēlreiz vienu otrai blakus min «Darvina evolūcijas teoriju» un «Marksa virspeĜĦas teoriju».<br />
300 Par Marksa darba izpratni kā par «mūžīgu dabas uzspiestu nepieciešamību, bez kuras nevar pastāvēt metabolisms starp cilvēku un dabu un bez<br />
kuras nevar būt dzīvība», sk. Capital, I sēj., I dala, 1., 5. nod. Citēts pēc 1. nodaĜas 2. apakšnodaĜas.<br />
121
Change language