Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kongresiem vai parlamenta partiju lēmumiem. Mierīgā laikā klubus, bet tur, kur to nebija<br />
(vairumā gadījumu) - pilnīgi bezformīgo politikas uzĦēmumu, vada dažas ilgstoši ieinteresētas<br />
personas, kurām vadīšana ir blakus vai goda amats kā gadījuma darbs; vienīgi žurnālists<br />
irapmaksāts profesionāls politiėis, vienīgi avīzes uzĦēmums - kontinuitīvs politiskais uzĦēmums<br />
vispār. Līdzās pastāv tikai parlamenta sesijas. Parlamentārieši un parlamentāro partiju vadītāji<br />
gan zina, pie kādiem uz vietām godājamiem cilvēkiem jāgriežas, kad šėiet vēlama kāda politiska<br />
akcija. Tomēr vienīgi lielās pilsētās pastāv ilgstošas partiju savienības ar mērenu partijas biedru<br />
iemaksām, periodiskām sanāksmēm un publiskāmsapulcēm deputātu atskaites ziĦojumiem.<br />
Dzīvība ir manāma vienīgi priekšvēlēšanu laikā.<br />
Parlamentāriešu interese par interlokālu vēlēšanu kompromisu iespējamību un vienotas, plašu<br />
visas zemes aprindu atzītas programmas un vienotas aăitācijas efektivitāti ir aizvien ciešāk<br />
saliedējošas partijas dzinējspēks. Vietējo partiju savienību tīkls pastāv ari vidējās pilsētās un<br />
turklāt izplatās pa visu zemi ar «uzticības vīru» palīdzību, ar kuriem kāds parlamenta partijas<br />
loceklis kā partijas centrālā biroja vadītājs atrodas ilgstošā korespondencē, turpretī partijas kā<br />
godājamo cilvēku savienības aparāta raksturs nemainās. Ārpus centrālā biroja vēl nav algotu<br />
ierēdĦu; vietējās savienības joprojām vada «ievērojami» Ĝaudis tā goda dēĜ, ko parasti tie bauda;<br />
ietekme līdzās parlamentā sēdošo deputātu politiski godājamo slānim ir ari ārpusparlamenta<br />
«godājamajiem cilvēkiem». Garīgo brīvību presei un vietējām sanāksmēm, protams, aizvien<br />
vairāk nodrošina partijas izdotā korespondence. KĜūst nepieciešamas regulāras biedru iemaksas;<br />
vienai to daĜai ir jāsedz centrāles izdevumi. Šajā stadijā vēl nesen atradās vairums vācu partiju<br />
organizācijas. Francijā daĜēji vēl valdīja pirmā stadija: visnotaĜ labila parlamentāriešu saliedētība<br />
un neliels vietējo godājamo cilvēku skaits visā zemē, kandidātu vai viĦu patronu vienreiz<br />
izvirzīta kandidēšanas programma, kurai ir vairāk vai mazāk liela vietējā piesaiste<br />
parlamentāriešu lēmumiem un programmai. Šī sistēma bija saārdīta tikai daĜēji. To politiėu<br />
skaits, kam politika bija galvenā profesija, bija neliels, galvenokārt tajā ietilpa ievēlēti deputāti,<br />
daži centrāles kalpotāji, žurnālisti un - Francijā - tie amatu mednieki, kas atradās «politiskā<br />
amatā» vai šajā brīdī pēc tā tiecās. Formāli politika lielākoties bija blakusprofesija. Arī<br />
«minestrablo» deputātu skaits bija Ĝoti ierobežots, taču godājamības rakstura dēĜ tas attiecās ari<br />
uz vēlēšanu kandidātiem. Taču to skaits, kas netieši, pirmām kārtām jau materiāli, bija ieinteresēti<br />
politiskajā uzĦēmumā, bija Ĝoti neliels. Jo visi ministrijas priekšraksti un pirmām kārtām<br />
jau visu personāla jautājumu nokārtošana tika risināta, Ħemot vērā ietekmi uz izredzēm<br />
vēlēšanās, jebkura veida vēlmes mēăināja īstenot ar vietējā deputāta starpniecību, kuru<br />
ministram, ja viĦš pārstāvēja deputāta vairākumu - pēc kura tiecās ikviens -, vajadzēja labvēlīgi<br />
vai naidīgi uzklausīt. Atsevišėam deputātam viĦa vēlētāju aprindās piederēja patronāža pār<br />
amatiem un vispār jebkāda veida patronāža pār visām lietām, un, lai tiktu vēlreiz ievēlēts, viĦš<br />
uzturēja sakarus ar vietējiem godājamajiem cilvēkiem. Iepretim šādam godājamo aprindu un<br />
pirmām kārtām jau parlamentāriešu kundzības idilliskam stāvoklim patlaban pastāv no tā stipri<br />
atšėirīgas vismodernākās partijas organizācijas formas. Tās radījušas demokrātijas, masu<br />
vēlēšanu tiesības, masu vervēšanas un masu organizēšanas nepieciešamība, vadības vispilnīgākās<br />
vienotības attīstība un visstingrākā disciplīna. Godājamo kundzība un parlamentāriešu īstenotā<br />
vadība pamazām beidz pastāvēt. UzĦēmumu savās rokās pārĦem ārpus parlamenta esošie<br />
politiėi, kam politika ir «galvenā profesija». Vai nu kā «uzĦēmēji» - kādi būtībā bija amerikāĦu<br />
bosi vai angĜu «election aăent» -, vai arī kā stingri atalgoti ierēdĦi. Formāli norisinās plaša<br />
demokratizācija. Ne jau vairs parlamenta frakcija rada noteicošas programmas un nejau vairs<br />
vietējie godājamie cilvēki izvirza kandidātus, kandidātus izvēlas organizētās partijas biedru<br />
sapulces un deleăē savus biedrus uz augstāka ranga sapulcēm, kuras līdz kopīgajam «partijas<br />
kongresam» var būt arī vairākas. Taču faktiski vara ir to rokās, kas pastāvīgi strādā uzĦēmuma<br />
ietvaros, vai to, no kuriem finansiāli vai personāli ir atkarīga uzĦēmuma funkcionēšana -<br />
piemēram, no mecenātiem vai varenu politisko interesentu klubu vadītājiem (Tammany-Hallf)<br />
Izšėirīgais ir tas, ka viss šis cilvēku aparāts - «mašīna», kā to zīmīgi dēvē anglosakšu zemēs, -<br />
vai drīzāk jau tie, kas to vada, pieteic parlamentāriešiem šahu un spēj visai ievērojami uzspiest<br />
tiem savu gribu. Un tam ir īpaša nozīme partijas vadības atlasē. Par vadoni kĜūst vienīgi tas, kam<br />
142
Change language