You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
evizionisma problēmu, kurai bija lemts nostādīt partiju šėelšanās priekšā. Ebrejs bija sociāldemokrātu<br />
kongresu tradicionālais priekšsēdētājs Pauls Zingers, viĦš arī partijas mecenāts. Pēc<br />
Reihstāga vēlēšanām 1903. gadā 81 sociāldemokrātu deputāta vidū ir atrodami - un tas ir liels<br />
cipars attiecībā pret ebreju īpatsvaru iedzīvotāju kopumā - deviĦi ebreji, tajā skaitā četri judaisti<br />
(Stadhagens, Zingers, Vurms, Hāse). Kā teorētiėi (E.Bernšteins, Ādolfs Brauns, Jakobs Sterus,<br />
Simons Katcenšteins, Bruno Sonlanks), kā žurnālisti (Gradnauers, Eisners un sociālistiskā<br />
nedēĜas izdevuma redaktors Jozefs Blohs), kā vadoĦi un ceĜa lauzēji dažādas sociāldemokrātu<br />
darbības jomās (pašvaldību politiėis Hugo Heimans, vēlēšanu tiesību speciālists Leo Arons, jaunatnes<br />
organizators Ludvigs Franks) ebreji ir izdarījuši partijai nozīmīgus pakalpojumus.<br />
Gandrīz visās lokālajās sekcijās ebreji līdzdarbojas vadībā. Ebreji Ĝoti lielā mērā vai vismaz arī<br />
lielā mērā pārstāv visdažādākos sociālistiskos novirzienus, kādi vien pēdējos gados ir bijuši;<br />
minēsim Landsbergu, Tolleru, Landaueru. Vēl jo lielāku ievērību pelna ebreju īpatsvars Austrijas<br />
sociāldemokrātu kustībā: Viktors Àdlers, Ellenbogens, Fricis Austerlics, Fricis Ādlers, Oto<br />
Bauers, Makss Ādlers, F. Hercs, Terēze Šlēzingere-Ekšteine un daudzi citi. Liela ir viĦu loma arī<br />
Amerikā: Moriss Hilkits, A. M. Simons, M. Untermans; līdzīgi, bet mērenākos toĦos to varētu<br />
teikt par Holandi: dimantu slīpētāju vadonis Henrijs Polaks, neatkarīgais marksists D.J.<br />
Vinjkops, M.Mendels; un Itālijā Elia Musati, Klaudio Trêves, G. E. Modiljāni, Rikardo un Feliče<br />
Momiljāno, Donato Bahi, zinātnieks Čezāre Lombrozo; un tāpat arī, kaut acīmredzami mazākā<br />
mērā, sociālistu kustībā Francijā: Edgars Milhauds, Leons Blūms un «Humanité» akcionāri<br />
1904. gadā. Francijā vēl bez tam ebreji ir paši piedalījušies sociālistiskās strādnieku partijas<br />
dibināšanā. Parti ouvrier pirmo dibināšanas kongresu (1879) padarīja iespējamu tikai naudas<br />
ziedojums no ebreja lzaka Ādolfa Kremī, kurš Gambetas laikā bija kĜuvis par Alžīras<br />
gubernatoru. Vairākās valstīs, tādās kā Krievija, Rumānija, bet jo sevišėi Polijā un Ungārijā<br />
strādnieku partiju vadība (izĦemot krievu agrārrevolucionārus) gandrīz pilnībā atrodas ebreju<br />
rokās, par ko internacionālo kongresu vērotājs var pārliecināties pirmajā acu uzmetienā. Krievija<br />
izcēlās ar to, ka tā (spontāni) eksportēja ebrejiskos strādnieku vadoĦus uz ārzemēm: Roza<br />
Luksemburga un Dr. lzraels Helfands (Parvuss) darbojas Vācijā, Šarls Rapoports - Francija,<br />
Anna KuĜišova, Angelika Balabanova -Itālijā, brāĜi Reihesbergi - Šveicē, M. Bērs un T.<br />
Rotšteins - Anglija. Tālāk atzīmēšanas vērts ir arī fakts, ka liela daĜa no izcilākajiem<br />
strādniecības vadoĦiem, kuri paši nav ebreji, ir precējušies ar akadēmiski izglītotām ebrejietēm.<br />
Pašās beigās vēl varētu piebilst, ka arī pazīstamākie vācu anarhisma vadoĦi ir lielākoties ebreji:<br />
Landauers, Zigfrīds Nahts, Pjērs Ramo, Sena Hoji (Johans Holcmans).<br />
Šā masveidīgā uznāciena, kas nekādā ziĦā nav jāsaprot kā partiju «žīdiskošanās» tādā nozīmē,<br />
ka tās, atmetot dažas retas epizodes, kĜūtu atkarīgas no partijas biedros esošo ebreju kapitālistu<br />
naudas, cēloĦus vismaz Vācijā un Austrumeiropas zemēs izskaidro ebreju īpatnējais stāvoklis<br />
vakar un šodien. ViĦu tiesiskajai emancipācijai vēl joprojām neseko viĦu sadzīviskā un sociālā<br />
emancipācija. Plašai vācu tautas daĜai ebrejs vēl aizvien ir naida, rīdīšanas vai tumsonīga<br />
nicinājuma objekts. Karjeras veidošanā viĦi līdz pat pēdējam laikam tika visvisādi kavēti un no<br />
tiesnešu, virsnieku un valdības ierēdĦu vidus tikpat kā izslēgti. TādēĜ jau kopš sendienām visos<br />
ebrejos rūgst taisnīga morālā sašutuma jūtas pret viĦu tautai nodarīto netaisnību. Šāds sašutums<br />
kopā ar neizsīkstošo ideālismu, kas iedvesmo šo uz galējībām tik tendēto rasi, daudz vieglāk<br />
nekā ăermāĦu rases pārstāvjos izraisa riebumu pret jebkuru netaisnību un Ĝauj pacelties<br />
revolucionārās dziĦas augstumos ar mērėi uzlabot visu pasauli, bet, no otras puses, izpaužoties<br />
arī personīgā aizvainojumā un bezizmēra godkārē, noved līdz pat kaut kam mefistofeliskam.<br />
Ebreji tātad - pat mantīgi ebreji vismaz Viduseiropā un Austrumeiropā - pieder pie tādām<br />
aprindām, kuras arī sociāli (cilvēku saskarsmē, sabiedriskajā domā u. tml.) nevar pilnā apmērā<br />
baudīt labumus, kādus pastāvošā politiskā, ekonomiskā un mentālā sistēma piedāvā uz tā paša<br />
ekonomiskā pakāpiena stāvošiem kristiešiem. Nav šaubu, ka tieši tas noskaĦo ebrejus<br />
pievienoties revolucionārām partijām. Visu pārējo paveic ebrejiem dabiski imanentās<br />
internacionālisma iezīmes, kas Ĝauj viĦiem vai nu ar loăikas, vai spontānu atklāsmju palīdzību<br />
viegli, bez sirdēstiem pārkāpt barjerām, kuras celtas no pārmetumiem sociāldemokrātiem, ka<br />
«tiem nav tēvzemes». Vienmēr gan spēkā atruna, ka nacionālo krīžu un kara laikos lielākā daĜa<br />
202
Change language